Pieķerties braucošam vilcienam nozīmē pieķerties ratiņkrēslam!

"Šī gada piecos mēnešos esam piefiksējuši vismaz 44 šādus gadījumus, savukārt pērn pa visu gadu kopumā tika piefiksēti 52 šādi pārkāpumi, kas nozīmē, ka šī gada piecos mēnešos ir sasniegts teju pagājušā gada līmenis. Protams, ne visi no šiem gadījumiem beidzas traģiski, tomēr tādu ir ļoti daudz, un arī pagājušās nedēļas traģēdija kārtējo reizi apliecina, ka tas ir tikai laika jautājums, kad kāds no pārdrošajiem jauniešiem pienācīgi nenovērtēs situāciju, vai atgadīsies kas cits, un pārgalvīgajai personai dzīve vai nu beigsies, vai ieņems pilnīgi citu gultni. Pēc notikušā neatgriezeniski ir traumēts ne tikai jaunais cilvēks, kurš zaudēja kājas un tāpēc visu atlikušo mūžu pavadīs ratiņkrēslā, bet arī ģimene un, protams, viņa draugi, ar kuriem kopā tika veikts liktenīgais likumpārkāpums. Pēc būtības šādi pārkāpumi ir sodāmi," norāda LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, piebilstot, ka pieaug tieši bērnu un jauniešu skaits, kuri šādus pārkāpumus veic.

LDz apkopotā informācija liecina, ka lielākoties pārkāpumus uz dzelzceļa izdara jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem, un lielais vairākums no viņiem ir puiši.

"Braucošs vilciens nav tas pats, kas karuselis – tā nav izklaide! Sekas šādām nodarbēm var būt traģiskas. Cilvēka un vilciena svars un spēks ir savstarpēji nesalīdzināmi. Līdz galam nepārdomāta rīcība dzelzceļa sliežu vai braucoša vilciena tuvumā var beigties ar nelaimi, tādēļ aicinām būt atbildīgus gan pašus satiksmes dalībniekus, gan līdzcilvēkus – ja redzat kādas nelikumīgas vai bīstamas darbības sliežu tuvumā, aicinām ziņot policijai. Tāpat, sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, aicinām vecākus rūpīgi pārrunāt ar saviem bērniem, kāda ir pareiza rīcība vilciena sliežu tuvumā un kādas var būt sekas nepārdomātai rīcībai. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam izvairīties no citām šādām nelaimēm," uzsver Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Pēc LDz eksperta domām, iemesli negadījumu skaita pieaugumam ir saistāmi ne vien ar cilvēku pārgalvību, bet arī siltāka laika iestāšanos, kā arī ierobežojumiem, kas tika pieņemti, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un kuru dēļ jauniešiem trūkst citu, likumīgu un vienlaikus interesantu aktivitāšu. Tāpat kā gadu iepriekš, nopietns iemesls ir arī alkohola lietošana, kas ne tikai apgrūtina uztveri, bet liek rīkoties neapdomīgi tur, kur tas ir bīstami.

LDz atgādina: dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, kura tuvumā jāievēro īpaša modrība un piesardzība. Lai izglītotu bērnus un jauniešus par drošību dzelzceļa tuvumā, LDz eksperti visu maiju vadīja digitālās nodarbības Latvijas skolās visām klašu grupām. Jūnijā digitālās stundas "Kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā?" tiks vadītas pirmsskolas izglītības iestādēm.

LDz ir arī izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies Jevgenijs, kurš šķērsoja dzelzceļa sliedes neatļautā vietā un zaudēja kājas, Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, un Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra – par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA "LDZ CCargo" dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.