Vainas apziņa ir dabīga un subjektīva izjūta, un tai ir arī sociāli nozīmīga loma. Tā nodrošina svarīgas starppersonu funkcijas, piemēram, ļauj risināt grūtības svarīgās attiecībās, atturot no darbībām, kas varētu tās sabojāt. Taču pārmērīga vainas apziņa var nevajadzīgi apgrūtināt un radīt postošas sekas, tajā skaitā atstāt ietekmi uz veselību.
"Cilvēkam ir tendence pārspīlēt. Ja 24 stundu laikā jāizdara teju neiespējamais, var rasties uzmācīgas domas, ka ir kas tāds, ko nav pagūts izdarīt, piemēram, nokārtot darba lietas, pavadīt laiku ar bērniem, apdarīt mājas darbus, sazināties ar vecākiem, veltīt laiku sev u.tml. Šādā gadījumā jāpārvērtē, vai prasības pret sevi nav bijušas par augstu. Stresu nereti pavada vainas izjūta, kas ilgtermiņā var izraisīt miega traucējumus vai radīt atkarību, piemēram, no alkohola vai saldumiem," saka farmaceite Ivanda Krastiņa. "Aicinātu paskatīties uz problēmu racionāli un apzināties, ka, izprotot savas emocijas, iespējams rast atbilstošus risinājumus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
