Dvēseļu dārzs Torņakalnā ir Latvijā otrā piemiņas vieta grūtniecības vai dzemdību laikā vai drīz pēc dzemdībām mirušajiem bērniem neatkarīgi no vecāku reliģiskās piederības. Piemiņas vietas izveide tika realizēta par ziedojumiem (10 000 eiro), tās arhitektonisko ietvaru veidojusi arhitekte Dace Putniņa, un piemiņas vietu – tēlnieks Kristaps Gulbis.
Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs un Bērnu slimnīcas Vecāku mājas kapelāns:
"Dvēseļu dārzu izveidošanā daudzviet pasaulē ir dzīvē atklājusies Jēzus līdzība par pazudušajiem un atrastajiem. Šādas vietas ir radušās no pakāpeniskas apjēgsmes, ka liela daļa no nedzīvi dzimušajiem bērniem gadu desmitiem ir kaut kur izgaisuši, pazuduši, no viņiem nav varēts atvadīties, nav bijis iespējams tos apglabāt. Zvaigžņu bērnus ir jāapzinās kā Dieva dzīvības grāmatā ierakstītus, kā tādus, kurus nekad vairs neaizmirsīsim, kā tādus, kuri bija gaidīti, mīlēti un kuri joprojām ir. "
Žanete Drone, sabiedriskās iniciatīvas "Zvaigžņu bērni" idejas autore, bijusī Rīgas Lutera draudzes padomes priekšniece, zvaigžņu bērna mamma: "Šī diena man ir divkārši nozīmīga. Pirmkārt, man personīgi tā iezīmē astoņu darba gadu beigas pie zvaigžņu bērnu tēmas pieteikšanas un ar to saistītās problemātikas risināšanas. Šo darbu uzņēmos, ejot cauri tumšākajai pieredzei manā dzīvē – dēla zaudējumam. Šis traģiskais notikums pamudināja mani pulcināt domubiedrus un ķerties pie likumdošanas sakārtošanas, kas tagad ļauj ikvienam vecākam, neatkarīgi no grūtniecības laika, kad bērns zaudēts, cieņpilni atvadīties no mazā aizgājēja. Tāpat šis notikums mudināja mani rosināt Dvēseļu dārza izveidi Torņakalna baznīcas pakājē, kur ikviens vecāks un tuvinieks varētu izkaisīt šeit sava zaudētā bērna pelnus vai izsērot viņa zaudējumu, un šodien mēs šo piemiņas vietu atklājam. Ar šo notikumu mēs vēlreiz apliecinām, ka neviena bērna pēdiņas nav par mazām, lai atstātu redzamas pēdas šajā pasaulē."