Foto: No Līgas Reiteres privātā arhīva
Kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mūsu tauta svin Jāņus. Tie ir vislatviskākie svētki, kuriem rastas visdažādākās izpausmes. Vienam tas ir lustīgs pikniks vai dārza svētki, citam – mirklis, kad būt sazobē ar dabas stihijām, tautas tradīcijām un rituāliem. Tad nu šoreiz svētkiem par godu izvēlējāmies pavērt priekškaru uz nedaudz citādo un atšķirīgo un uzzināt, kā Jāņus svin Līga Reitere – stāstniece un zāļu sieva, kura dejo ar zāli.

Kā šo īso, bet īpašo laiku pilnvērtīgi izmantot, lai vēl vairāk apzinātos savu būtību un varbūt pirmo reizi pēc ilgāka laika pa īstam satiktos ar sevi? Ar kādiem paņēmieniem, kas var nebūt gluži ikdienišķi, svētku laikā veldzēt miesu un garu? "Man ir svarīgi izstāstīt kaut ko tādu, ko nedzird katros Jāņos, bet ko, lasot šīs rindas, varētu atpazīt kā savējo, ar tradīcijām saistītu un tajā pašā laikā mūsdienīgu," saka Līga un papildina – kaut mazumiņu no viņas stāstītā var īstenot arī visrūdītākie pilsētnieki. Vai tā būs fotosesija ziedošā pļavā, mazliet citāds Jāņu ugunskurs vai nesteidzīgs mirklis sev – tas jāizlemj katram pašam.

Greznais ziedēšanas laiks

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!