<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@invictar1997'>Soragrit Wongsa</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Dažkārt ar visu sirdi esam gatavi apgalvot, ka atceramies kādu notikumu, kas patiesībā nekad nav noticis. Un viltus atmiņas patiešām var apmānīt gan mūs, gan apkārtējos. Šajā rakstā skaidrojam, kā rodas atmiņas un kādu iemeslu dēļ saskaramies ar viltus atmiņām.


Konsultē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Anželika Gudreniece.

Kā rodas atmiņas?


Atmiņa ir process, kura laikā mēs iegūto informāciju spējam uzglabāt un nepieciešamības gadījumā atkal izmantot, taču brīdī, kad informāciju vairs neizmantojam, – aizmirst. Reizēm šis process notiek spontāni un notikumi paši ataust atmiņā, taču informāciju, ko reiz esam ieguvuši, atsaukt atmiņā varam arī pēc vēlēšanās. "Atmiņas veidojas smadzeņu zonā, kuru sauc par hipokampu. Kad mēs mācāmies jaunu dzejoli, smadzeņu šūniņas jeb neironi veido jaunus izaugumus. Jaunie izaugumi savā starpā sāk komunicēt, un brīdī, kad izveidojas jauni savienojumi, tiek izveidotas arī jaunas atmiņas. Savukārt, kad informāciju aizmirstam, šie savienojumi pazūd," stāsta neiroloģe Anželika.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

AtmiņaLasāmgabali

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit