Kā skaidro "Psychology Today", pat ja šķiet – labi pārzini savu attiecību pieredzi un uzskatus par tām, tas ne vienmēr ļauj izdarīt precīzus secinājumus. Daļa problēmas slēpjas faktā, ka mēs pilnībā neapzināmies savas pieredzes ierobežojumus. Tātad, ķeramies pie populārāko mītu izvētīšanas.
Pretsati pievilina – cik ilgi?
Sākumā partneris, kas ir tavs pretstats, var spēcīgi piesaistīt, bet vēlāk šis aspekts var kļūt par strīdus ābolu attiecībās. Kāpēc? Pretējās rakstura iezīmes, kas sākotnēji šķiet jaunas un interesantas, ar laiku kļūst grūti panesamas. Piemēram, satiekas ļoti kautrīgs vīrietis un ļoti skaļa, pašpārliecināta sieviete. Kontrasts ir pievilcīgs, jo viņu atšķirīgie saziņas stili savā ziņā it kā papildina viens otru. Bet, attiecībām nobriestot, šī pretrunīgā pāra kopdzīve kļūst neilgtspējīga un pasliktina attiecību kvalitāti.
Ne mazāku pretrunu pilns ir jautājums par fiziskā attāluma nozīmi attiecībās. Tā kā mums patīk būt fiziski tuviem ar partneri, pieņemam, ka attāluma dēļ attiecības zaudē savu kvalitāti. Tomēr fiziskais attālums var padarīt pāri tuvāku, jo partneriem ir jāveltī vairāk laika, lai izplānotu saziņu un retie kopābūšanas mirkļi jāpadara pēc iespējas piesātinātāki, jautrības un mīlestības pilni.
Mazāk konfliktu, vairāk gandarījuma
Atšķirīgas seksuālās vajadzības, konkrēti – mīlēšanās biežums – nereti tiek uzskatītas par vienu no nopietnākajiem klupšanas akmeņiem, atsevišķos gadījumos pat dēvētas par "attiecību slepkavu". Tiesa, tik slikti nemaz nav. Atslēgas vārdi te ir vēlme meklēt risinājumus un fantāzija, jo primārais nav mīlēšanās biežums, bet gan kvalitāte. Ar ko sākt? Ar atklātu sarunu – kā situāciju redzi tu, kā – otrs un ko mēs kā komanda lietas labā varam darīt.
Vai skumju iezagšanās attiecībās automātiski nozīmē, ka tās lemtas neveiksmei? Ne vienmēr. Daži pētījumi liecina, ka negatīvas emocijas var būt ne tikai nekaitīgas, bet pat noderīgas. Raugi, ir runa par spēju adekvāti atrisināt jautājumus, kas saistīti ar jūtām un emocijām – to vislabāk attīsta un trenē sevis apzināšanās, uzmanības pievēršana tam, kas notiek apkārt, nevairīšanās no sarežģītām emocijām.
Attiecībās, tāpat kā citās dzīves jomās, tu vari piedzīvot gan negatīvas emocijas, kas ir ļoti smagas un spēcīgas, piemēram, dusmas, bailes, gan maigākas to izpausmes, piemēram, skumjas. Ja abi partneri var nepatīkamas un sarežģītas emocijas pieņem kā dzīves daļu gan tad, ja tās izjūt paši, gan tad, ja to dara līdzcilvēki, ir lielāka iespēja, ka šādā savienībā būs mazāk konfliktu un vairāk gandarījuma.
"Rozā brillēm" jākrīt
Maldīgs var būt uzskats arī par to, ka pozitīvās domāšanas spēks allaž palīdzēs izglābt attiecības. Jā, tas palīdz, ja attiecībām ir nelielas gadījuma problēmas. Bet attiecības, kurās ir tikai nelielas problēmas, būtībā nav jāglābj. Turpretī, ja samilzuši būtiski jautājumi un konflikti, kas jārisina, bet tiek piekopta "strausa politika", iebāžot galvu smiltīs un izliekoties, ka mani tas neskar un viss atrisināsies pats no sevis, vajag tikai domāt labas domas – tas tiešām ir ceļš uz nepatikšanām. Neatzīstot to, kas nav pareizi, lietas nav iespējams sakārtot.
Nav noliedzams, ka vārds "piedod" ir viens no svarīgākajiem vārdiem attiecībās, īpaši, ja ņem vērā, ka atzīt sev, ka kļūdījies, var būt ļoti sarežģīti, nemaz nerunājot par nožēlas paušanu un atvainošanos citiem. Bet kļūdaini ir uzskatīt, ka pietiek ar gana vainīgu sejas izteiksmi un šo vienu vārdu, lai viss kā uz burvju mājienu atkal būtu kārtībā. Piedošana partnerim, kurš tā īsti neapzinās savas rīcības sekas vai varbūt nemaz pat nemēģina atvainoties, ir neproduktīva, jo grauj piedodošā cieņu pašam pret sevi. Un to pazaudēt nedrīkst!