'Prieks dot atpakaļ'. Jau 22 gadu vecumā Ritvars Sebris iedibinājis savu stipendiju bijušajā skolā  (3)

Kā radās ideja izveidot stipendiju? "Mana mamma bijušajā skolā ir skolotāja un es ar viņu pārrunāju, kā tur veicas ar stipendijām. Izrādījās, pirms gada nebija neviena, kas finansiāli atbalstītu jauniešus. Tā nu es izdomāju, ka varētu būt viens no tiem cilvēkiem, kas to darītu. Finansiālais stāvoklis to ļāva. Es atcerējos, cik man pašam bija patīkami skolas laikā saņemt stipendiju, un iedomājos – es arī gribu sniegt atbalstu aktīvākajiem jauniešiem, līdzīgi kā pats to saņēmu savulaik. Jauniešiem laukos 50 eiro mācību pusgadā liekas laba summa, lai pacenstos ko darīt nedaudz vairāk," spriež Ritvars.

Šķiet, viņš ietver mūslaiku veiksmīgā un labā jaunās paaudzes pārstāvja tēlu – savos 22 gados pabeidzis Rīgas Tehniskās universitātes uzņēmējdarbības un vadības bakalaura programmu Ritvars trīs gadus ir nekustamo īpašumu pārdevējs un divus gadus apmāca pārdošanas prasmes un vada daļu komandas uzņēmumā. Paša vārdiem, strādājis jau no mazotnes, sākotnēji pie vecvecākiem, tad vietējos uzņēmumos, līdz trīs gadus nekustamo īpašumu jomā – strādājis daudz, paralēli studējot.

Jaundibināto stipendiju katrā no diviem semestriem saņem divi skolēni, katrs 50 eiro apmērā. Šī nav pirmā reize, kad Ritvars nodarbojas ar labdarību – uzņēmums, kurā viņš strādā "AVER Brokerage", palīdz organizācijai "Bērnu rīts", kad viņiem vajadzīgi kādi lielāki pirkumi, piemēram, veļas mašīnas un citas ikdienā vajadzīgas lietas. Un līdzās uzņēmumam, šim mērķim Ritvars ir ziedojis arī personīgi. "Kad jau pats esi nedaudz nostabilizējies, jādod atpakaļ," spriež Ritvars.

Sajūta, palīdzot jauniešiem, esot lieliska: "Saņemu pretī gandarījumu, jo ir patīkami redzēt, lai arī šogad un pagājušajā gadā tikai internetā, ka bērniem pasniedz stipendiju, viņi pasmaida, pārmijam pāris vārdu. Tas ir labākais," novērtē Ritvars.

Kā viņš izvēlējies stipendijas saņēmējus? "Man bija jāuzraksta oficiāls nolikums, kurā bija jāmin atlases kritēriji. Tie bija, piemēram, vidējā atzīmes, piedalīšanās olimpiādēs, ārpusklases nodarbībās – mūzikas un sporta skolās, sacensībās, deju kolektīvos, robotikas pulciņos u.c. Ņēmu vērā, kas darīts skolas labā, piemēram, darbošanos skolēnu padomē vai klases komūnā, vai palīdzību novadā kaut kādās aktivitātēs. Es atceros – es to skolas laikā visu darīju, un man bija svarīgi, lai cilvēks, kas iegūst stipendiju, būtu aktīvāks nekā pārējie. Jo tas pēc tam realizējas brīnišķīgā ideju īstenošanā.

Viens no stipendijas saņēmējiem bija 12. klases skolēns, ko es vēl atcerējos no skolas laikiem un redzēju viņa milzīgo izaugsmi, viņš bija piedalījies dažādās aktivitātēs un arī mamma stāstīja, ka viņš tiešām izceļoties starp pārējiem. Pirmajā reizē stipendiju saņēma 8. klases meitene, kura nodarbojas gan ar sportu, gan labi mācījās, piedalījās olimpiādēs, jau bija izmēģinājusi mazo uzņēmējdarbību – man arī patīk uzņēmēja gēns. Otrajā reizē vienu no balvām saņēma 6. klases skolniece, kurai bija ļoti laba vidējā atzīme, godalgotas vietas olimpiādēs, viņa piedalās sporta sacensībās, glezno, dejo – arī ir ļoti aktīva.

Pats Ritvars skolas laikā saņēma stipendiju no vietējiem uzņēmējiem. Šobrīd tādas vairs neesot. "Es labprāt atgrieztu saņemto," pateicīgs Ritvars.

Kādas ir Ritvara labākās atmiņas par skolu? "Es pilnībā izbaudīju, ko skola sniedza – muzicēju grupā, dejoju, sportoju, vadīju skolēnu pašpārvaldi. Labākās atmiņas saistās ar to, kas notika ārpus stundām, varēju radoši izpausties, realizēt iekšējās vēlmes," atceras Ritvars.

Lai iepriecinātu kādu bērnu, stipendijas iedibināšana ir viens no veidiem. Ritvara piemērs rāda, ka nav jāgaida nedz brieduma gadi, nedz summai jābūt milzīgai. Kad viņam radusies ideja, viņš to piedāvājis skolai, izveidots nolikums un ideja realizēta.