Teo Ralfs ir neparasts jaunietis, un viņa aizraušanās ar kolekcionējamiem traukiem ir tik liela, ka puisis spēj nosaukt servīzes vai trauka nosaukumu, formas un dekora autoru un aptuveno ražošanas gadu, vien uzmetot tam īsu skatu. Interese par traukiem veidojusies jau agrā bērnībā, bet kolekcijas veidošana iesākta 2015. gadā no vecvecmāmiņas Viktorijas un vecmāmiņas māsas Antoņinas, kura strādājusi Rīgas porcelāna rūpnīcā par apgleznotāju, atstātā mantojuma.
"Mani ieinteresēja rūpnīcas nojaukšana. Vecmamma Melita dzīvoja netālu, un es redzēju baltos traukus, ko izveda no telpām, likās interesanta to forma... Man, piemēram, ir kanniņa "Līva", kura atrasta pamestajā rūpnīcā. Sākumā es nekur nevarēju atrast informāciju par šo servīzi, bet tad, tiekoties ar mākslinieci Ilgu Dreiblati, uzzināju, ka to veidojusi viņa," Teo Ralfs atklāj, kā pētījis servīzes izcelsmi.
Vecvecmāmiņa jau ir aizsaulē un vēsturiskos stāstus vairs nevar klausīties, bet saknes jaunieguvumiem kolekcijā Teo Ralfs meklē grāmatās un vēsturiskos materiālos. Viņš īpaši iesaka grāmatu "Rīgas porcelāns un fajanss" (Z. Konstants,T. Poluikeviča), jo tajā atrodami interesanti fakti par mākslinieku darbiem. "No vecmammas vēl ir palikuši dokumenti no sortimentu kabineta, saglabājušās vairākas bildes par servīžu komplektāciju, un es labprāt runāju ar māksliniekiem, kas vēl dzīvi un var pastāstīt par saviem darbiem," min Teo Ralfs.
Vienmēr bijis interesanti ielūkoties aiz fabrikas loga un, ciemojoties pie vecmammas, aplūkot skaistās baltās trauku formas. Teo Ralfs, pētot traukus, atklājis pat niansētus faktus: "Daudzi uzskata servīzi "Elza" par "Elīzu". Bet tā ir "Elza!"
Teo Ralfs par savu kolekciju stāsta: "Es to papildinu, vērtējot trauku dekoru, priekšroku dodot vizuāli interesantiem un retiem priekšmetiem. Pārsvarā interesējos par servīzēm, bet kolekcionēju dekoratīvus traukus, figūras, vāzes. Sirdij vistuvākā ir kafijas/tējas servīze "Līva" un kafijas kanniņa "Armēnija". Visvairāk lepojos ar traukiem, ko radījuši latviešu mākslinieki – tie ir unikāli, vērtīgi, neviens neuztaisīs tik skaistus, jo porcelāna rūpnīcas vairs nav. Pirms padomju laika ražotie Latvijas trauki ir visgreznākie, apgleznoti ar roku. Padomju laikā formas palika smagnējākas, vairs ne tik skaistas. Pārsvarā jaunus pirkumus iegādājos antikvariātos, jo tur tie ir lētāki. Interneta, feisbuka grupās, tie ir ļoti dārgi," novērojis kolekcionārs.
Lieto vai tur aiz stikla?
Vai skaistos traukus ģimene bauda un izmanto arī ikdienā vai tikai tur aiz stikla? "Lietojam. Ikdienā – Rīgas porcelānu, tostarp vecmammas māsas apgleznotos traukus, Kuzņecova traukus. Pašus skaistākos glabājam svētkiem. Ja no kolekcijas kaut kas saplīst, protams, ir ļoti lielas bēdas. Ja iespējams vainu labot, vedu pie manas draudzenes Valdas Jēkabsones Valteres, kas ir restauratore. Arī pats mācos traukus restaurēt. Protams, ja trauks ir galīgi saplīsis, tad jānopūšas – uz laimi," teic jaunietis. Reizēm, paņemot kādu mājās esošu trauku, nav pat nojausmas, ka tas ir kas rets un interesants. Piemēram, nesen liekot ziedus baltā, cilindriskas formas vāzē, izrādījās, ka tas ir ļoti rets Taisijas Poluikevičas trauks sālījumiem, kam mājās atradās arī vāciņš. Tagad trauks ir izstādē."
Līdzās kolekcionēšanai jaunietis arī pašmācības ceļā apguvis trauku apgleznošanu un apglezno baltus traukus ar dabas motīviem. "Mums ir dārzs, un es audzēju ūdensrozes, apgleznoju ar to un citu augu motīviem. Izmantoju vēl no vecmammas mantojumā palikušās otas. Tad traukus apdedzinu cepeškrāsnī vai vedu uz nelielām krāsnīm apdedzināt," stāsta Teo Ralfs. Izstādē gan savus apgleznojumus viņš neiekļāva.
Nākotnē domā studēt vēsturi
Draugi parasti esot pārsteigti, ka viņš tik daudz zina par vēsturi: "Neviens nav iedomājies, ka tas ir aizraujoši. Mums ir bijis savs porcelāns un trauki, tas ir nozīmīgi Latvijai. Rūpnīca likvidēta un stāsti ir maz saglabājušies," nopūšas pētnieks.
Nākotnē Teo Ralfs noteikti vēlas paplašināt kolekciju, iegūt izglītību vēstures specialitātē, kā arī, ja izdosies, – atvērt privātu muzeju. "Vēlos izzināt ne tikai vēsturi, bet arī ķīmiju, lai apgūtu ražošanas pamatus un trauku izgatavošanas procesu," pamato jaunietis.
Ja kādam mājās stāv seni porcelāna trauki un neredzat tiem pielietojumu, Teo Ralfs būs priecīgs, ja tos uzdāvināsiet vai par demokrātisku cenu pārdosiet. Sazināties ar viņu var elektroniski: teodorsralfs@inbox.lv.
Izstāde Baldones muzejā būs apskatāma līdz 31. jūlijam.
Izstādes apmeklētājiem ir iespējams apskatīt arī Baldones muzeja pastāvīgo ekspozīciju "Ceļš uz Baldones kūrortu", kā arī izbaudīt krāšņo liepu ziedēšanas laiku pie Mercendarbes muižas esošajā liepu alejā, kas ir valsts nozīmes dabas piemineklis. Mākslas baudītāji aicināti apmeklēt arī turpat Baldonē esošo Meža galeriju, kas ir daļa no "Baldones stāstu taku" lielā loka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
