Teo Ralfs ir neparasts jaunietis, un viņa aizraušanās ar kolekcionējamiem traukiem ir tik liela, ka puisis spēj nosaukt servīzes vai trauka nosaukumu, formas un dekora autoru un aptuveno ražošanas gadu, vien uzmetot tam īsu skatu. Interese par traukiem veidojusies jau agrā bērnībā, bet kolekcijas veidošana iesākta 2015. gadā no vecvecmāmiņas Viktorijas un vecmāmiņas māsas Antoņinas, kura strādājusi Rīgas porcelāna rūpnīcā par apgleznotāju, atstātā mantojuma.
"Mani ieinteresēja rūpnīcas nojaukšana. Vecmamma Melita dzīvoja netālu, un es redzēju baltos traukus, ko izveda no telpām, likās interesanta to forma... Man, piemēram, ir kanniņa "Līva", kura atrasta pamestajā rūpnīcā. Sākumā es nekur nevarēju atrast informāciju par šo servīzi, bet tad, tiekoties ar mākslinieci Ilgu Dreiblati, uzzināju, ka to veidojusi viņa," Teo Ralfs atklāj, kā pētījis servīzes izcelsmi.
Vecvecmāmiņa jau ir aizsaulē un vēsturiskos stāstus vairs nevar klausīties, bet saknes jaunieguvumiem kolekcijā Teo Ralfs meklē grāmatās un vēsturiskos materiālos. Viņš īpaši iesaka grāmatu "Rīgas porcelāns un fajanss" (Z. Konstants,T. Poluikeviča), jo tajā atrodami interesanti fakti par mākslinieku darbiem. "No vecmammas vēl ir palikuši dokumenti no sortimentu kabineta, saglabājušās vairākas bildes par servīžu komplektāciju, un es labprāt runāju ar māksliniekiem, kas vēl dzīvi un var pastāstīt par saviem darbiem," min Teo Ralfs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
