Foto: Siguldas Mākslu skolas "Baltais Flīģelis" arhīva foto
Lai izkoptu muzikālo talantu, tas ir jāatklāj un jāatraisa. Un ierastais ceļa sākums tajā ir mūzikas skolas, kas mūsdienās pārdēvētas par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Lai nonāktu līdz noslīpētam izpildījumam, ir jāiegulda daudz monotona darba, tehnisko prasmju, daudzkārt jāatkārto skaņdarbi, jāapgūst mūzikas teorija, jāstrādā ar emocijām, personību. Kā paaudze, kura ievērojami mazāk lasa biezas grāmatas, daudz klausās elektroniskās skaņas un kam ir pieejami vieglāki ceļi, kā iepazīt mūziku, tomēr apgūst to mūzikas skolās? Vai tās mainās līdz ar bērniem?


Gandrīz visi operas solisti, profesionālo orķestru un koru dalībnieki, mūzikas skolotāji savulaik ir mācījušies mūzikas skolā. "No kurienes gan varētu rasties labi izkoptie talanti, ja viņi nebūtu bijuši mērķtiecīgu un profesionālu skolotāju rokās – vesela sistēma ir strādājusi," novērtē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (turpmāk – Mūzikas akadēmija)rektors Guntars Prānis, uzteicot arī plašo Latvijas mūzikas skolu tīklu un demokrātiskumu: "Vecākiem nav jābūt ļoti situētiem, lai sniegtu iespēju mācīties mūzikas skolā. Tā nebūt nav visās Eiropas valstīs, piemēram, Anglijā tas prasīs ievērojami lielāku vecāku ieguldījumu. Mūzikas skolu sistēma ir brīnišķīgs mantojums! Vienlaikus – bērni ļoti mainās un ir jāmainās mūzikas skolu pasniedzējiem. Pirms 20 gadiem bērns nesāka dienu, atverot telefonu. Vai mūsdienās daudzi bērni lasa biezas grāmatas? Kā tas ietekmē mūzikas apgūšanu? Lielais skolotāju uzdevums ir aizraut bērnu – likt viņam pašam darīt," viņš atklāj atslēgu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!