atvaļinājums, brīvdienas, atpūta, labsajūta, suņi
Foto: Shutterstock
Vasara ir lielisks laiks, kad uz mirkli atslēgties no ikdienas un darba pienākumiem un mesties piedzīvojumos, baudot sauli un dodoties tur, kur acis rāda un sirds aiz prieka kūsā. Lai gan kārtīga atpūta patīk visiem, nereti cilvēki atsakās no atvaļinājuma iespējām. Portāls “Psychology Today” dalās iemeslos, kādēļ šādu praksi tomēr nepiekopt.

Iemesli, kādēļ doties pelnītā atvaļinājumā


Sirds un asinsvadu sistēma. Ja kopš iepriekšējā atvaļinājuma pagājuši jau seši vai pat vairāk gadi, sievietēm ir astoņu reižu lielāka iespējamība sasirgt ar sirds slimībām, nekā tām daiļā dzimuma pārstāvēm, kas ļaujas brīvdienu vilinājumam. Savukārt vīriešiem, kas regulāri neizmanto atvaļinājuma iespējas, ir par 32 procentiem lielāka iespēja nomirt no sirdslēkmes.

Miegs. Atvaļinājums ir lielisks veids, kā uzlabot miega kvalitāti, jo beidzot vari ļauties savam dabiskajam dienas ritmam regulēt celšanās un gulēt iešanas laiku.

Reakcijas ātrums. Brīvdienu izbaudīšana uzlabos arī tavu reakcijas ātrumu. Stresam ir slikta ietekme uz smadzeņu veselību, un, ja darba dēļ esi spiesta nemitīgi dalīt uzmanību starp datora un telefona ekrāniem, turklāt paralēli komunicēt ar klientiem, kā arī nemitīgi plānot turpmāko darba grafiku, tavs reakcijas ātrums uz apkārtesošajām lietām un notikumiem būtiski samazinās.

Produktivitāte. Produktivitāti ir iespējams uzlabot, kārtīgi izmantojot atpūtas laiku pēc darba dienas beigām. Kā izrādās, 10 stundas atpūtas nozīmē, ka tava produktivitāte palielināsies par astoņiem procentiem.

Lojalitāte un apmierinātība ar darbu. Cilvēki, kas regulāri izmanto iespēju doties pelnītā atvaļinājumā, ir daudz lojālāki darbinieki un izvēlēsies pie darba devēja strādāt ilgāk par tiem darbiniekiem, kas neizmanto atvaļinājuma iespējas. Turklāt, jo laimīgāki darbinieki, jo lielākus ienākumus tie veido organizācijām.

Stress. Ja pēc nedēļas nogales, atgriežoties darbā, jūti galvassāpes vai citas neizprotamas, pēkšņas sāpes un diskomfortu, iespējams, ka tavs ķermenis stresu pārvērš fiziskās sāpēs, piemēram, jau minētajās galvassāpēs, muguras sāpēs vai muskuļu sasprindzinājumā. Ja regulāri pēc brīvdienām sajūti šos simptomus, noteikti nelaid garām izdevību un izmanto iespēju doties atvaļinājumā, lai uz laiku izvairītos no stresa situācijām un ļautu ķermenim atjaunoties.

Cik ilga atpūta ir pietiekama?


Vienprātības šajā jautājumā nav. Daži uzskata, ka pat četru diennakšu atvaļinājums ir pietiekams, lai mazinātu stresu un palielinātu kopējo ķermeņa un gara labsajūtu, kas ilgs pat vairākas nedēļas pēc atgriešanās darbā.

Cilvēki bieži gaida piektdienas pēcpusdienas, kas ir kā priecīga vēsts, ka turpmākās divas dienas beidzot varēs nodoties pelnītai un netraucētai atpūtai, taču – cik daudz nedēļas nogales tu pavadi pilnībā izbaudot brīvdienas, nevis paralēli satraucoties par gaidāmo darba nedēļu? Dažkārt mums nav iespējams kārtīgi atpūsties pat tad, kad esam oficiālās brīvdienās. Šī iemesla dēļ pat četru dienu atpūta pie dabas būs lielisks sākums, lai nedaudz attālinātos no darba pienākumiem un ļautu atpūsties gan ķermenim, gan prātam.

Kādēļ cilvēki saka atvaļinājumam "nē"


Lielākā daļa cilvēku, kas izvēlas atteikties no atvaļinājuma iespējas, šo lēmumu pieņem baiļu dēļ:

  • Bailes no tā, ka viņu prombūtnes laikā sakrāsies daudz darbu, un atgriežoties būs jāstrādā lielāka slodze;
  • Bailes no tā, ka atvaļinājuma laikā tiks "palaists garām" kāds svarīgs notikums darbavietā;
  • Nomāc bažas par to, ka došanās atvaļinājumā tiks uztverts kā trūkums no darba devēja puses;
  • Bažas par to, ka darba devējs viņa prombūtnes laikā varētu apsvērt darbinieka nepieciešamību kolektīvā.

Lai mazinātu darbinieku bailes, darba devējiem ir manāmi jāatbalsta došanās atvaļinājumā. Atvaļinājums nav ieguvums tikai darbiniekam – tā laikā palielināsies darbinieka produktivitāte, atjaunoties enerģija, kā ari samazināsies izdegšanas iespējas, kas nesīs produktivitāti un kvalitāti esot darbā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!