Kādēļ ir vērts apgūt kaut ko jaunu ik dienu

Jaunas informācijas apgūšana veicina pašpilnveidi un personīgo izaugsmi. Cilvēki, kuri tiek uzskatīti par veiksmīgiem un panākumiem bagātiem, nereti apgalvo, ka personiskā izaugsme ir viņu sasniegumu atslēga. Tāpēc viņi nekad neapstājas pie tā, ko jau ir iemācījušies un sasnieguši. Uzzinot kaut ko jaunu, cilvēks iegūst jaunu pieredzi un prasmes, padziļina izpratni par pasauli un atraisa savu potenciālu. Turklāt sekmīga jaunu lietu apguve palīdz paaugstināt pašnovērtējumu.

Jaunas zināšanas ļauj uzlūkot dzīvi no dažādām perspektīvām. Izglītojoties un trenējot prātu, cilvēks iemācās pieņemt produktīvākus lēmumus un nākt klajā ar racionālākām domām. Lietišķās zināšanas sniedz brīvību saskatīt un izvēlēties labākās iespējas jebkurā situācijā.

Ne tikai spēja uzturēt sarunu, bet arī prasme pastāstīt kaut ko interesantu, neparastu un brīvi diskutēt par dažādām tēmām ir būtiska, ja vēlies būt labs sarunu biedrs. Cilvēks ar bagātīgām zināšanām tāds ir.

Labākais pretlīdzeklis garlaicībai un rutīnai – jauna pieredze. Sākumā varētu būt grūtāk iziet no komforta zonas, taču tas noteikti nāks par labu un nesīs augļus. Jauna un interesanta informācija palīdz "pabarot" prātu, attīstīt kritiskās domāšanas prasmi un iztēli, kā arī atklāt savus slēptos talantus un atrast sirdslietu, kas, iespējams, var kļūt arī par jaunu peļņas avotu. Valodu kursi, mākslas nodarbības, sports, kulinārija un vēl virkne citu nodarbību – iespēju ir tik daudz, ka atliek vien izvēlēties to, kas šķiet saistošākais.

Ne mazāk vērtīgs papildinājums jau uzskaitītajām priekšrocībām ir iespēja iegūt domubiedrus un, kas zina – varbūt arī jaunus draugus.

Esi savam bērnam par labu piemēru! Katra reize, kad bērni tevi redz, lasot grāmatu vai kādu rakstu, var mudināt viņus rīkoties tāpat. Ja mācīšanās tev šķiet aizraujoša, tu to dari ar iedvesmu un atbildības sajūtu, arī bērni var sekmīgāk pieņemt šo ieradumu kā savējo. Mācīties nekad nav par vēlu, tāpēc ieplāno laiku, lai kopā ar bērniem noskatītos kādu izglītojošu pārraidi, uzspēlēt attīstošu spēli vai palasīt grāmatu.

Ja ikdienas darbu grafiks ir noslogots, ne vienmēr atliek laika jaunu papildus zināšanu, kas nav tieši saistītas ar profesiju, iegūšanai. Nemaz nerunājot kaut par šāda uzdevuma atzīmēšanu savā veicamo darbu kalendārā ar cerību – ja sanāks. Tomēr tieši šis var būt pirmais solis ceļā uz spēju labāk strukturēt ikdienas rutīnu un laika uztveri. Ne velti lielākā daļa laika pārvaldības ieteikumu ir saistīti ar īpašu uzskaites sistēmu ieviešanu. Nav svarīgi, vai tas ir plānotājs papīra formātā, mobilā lietotne, kalendārs datorā – derēs tas, kas šķiet visparocīgākais. Plānojot uzdevumus un nosakot prioritātes, neaizmirsti šajā sistēmā iekļaut arī laiku, kas nepieciešams tavai personīgajai izaugsmei, neatsakies no tā. Tā vietā, lai sūdzētos, ka nav brīva laika lasīšanai, iemācies efektīvāk izmantot laiku, lai darītu lietas, ko vēlies darīt. Padari to par ieradumu!