Apzināta bērnu audzināšana un būšana par vecākiem ir jāmācās
Foto: Shutterstock
2020./2021. akadēmiskajā gadā augstskolās Latvijā studēja nedaudz vairāk par 79 tūkstoši cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Atļaušos apgalvot, ka vairums no viņiem studijas izvēlējušies, jo apzinās, ka 21. gadsimtā zināšanas un prasmes ir ne tikai nopietna konkurences priekšrocība darba tirgū, bet arī nodrošina apzinātu un jēgpilnu dzīvi kopumā. Respektīvi, viņi saprot, ka ir jāmācās, lai ne tikai kļūtu par labu ārstu, skolotāju vai inženieri, bet arī jēdzīgu cilvēku un sabiedrības locekli. Vienlaikus ir dzīves jomas, kurās joprojām esam viduslaikos, ticam un ceram, ka spējam iztikt bez jebkādas izglītības un zināšanām. Un viena no tām ir bērnu audzināšana, iespējams, nozīmīgākā no mūsu dzīves lomām.

No savas pieredzes varu teikt, ka pat labi izglītoti un tiešām saprātīgi indivīdi no sirds tic, ka audzināšanas prasmes ir kaut kas, kas cilvēkam piemīt no dabas un attīstās pašas no sevis līdz ar bērna piedzimšanu. Raugi, ja mani vecāki un vecvecāki spēja mani izaudzināt bez jebkādām teorijām, tad es arī to varēšu izdarīt. Un vispār – vecākus un bērnus neizvēlas!

Protams, ka ar šādu pieeju ir iespējams izdzīvot, un vairumā gadījumu tiešām nekāds liels ļaunums netiek nodarīts, jo bērni izaug par “normāliem” cilvēkiem. Un, būsim atklāti, jautājums, cik labi vecāki esam saviem bērniem – nekad nav bijis no vieglākajiem un ērtākajiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!