Kā palielināt iekšējā spēka resursus?

Problēmu neesamība nav laimīgas dzīves pazīme. Patiesībā spējai veiksmīgi tikt galā ar noteiktām dzīves problēmām ir nozīmīga loma tajā, cik pārliecināta par sevi un saviem spēkiem esi. Katru reizi, kad izdodas atrisināt sarežģītu jautājumu, cilvēkam ir pamats lepoties ar sevi un pats galvenais – gūt vērtīgu pieredzi. Nākamreiz, saskaroties ar līdzīgu problēmu, jau būs labāk zināma un paredzama individuālā reakcija un paņēmieni, kas var nākt talkā, noteikti piefiksē tos. Tā ir atslēga, lai saglabātu emocionālu stabilitāti neatkarīgi no situācijas.

Tāpat vērts paturēt prātā, ka ir lietas, kas notiek tāpēc, ka tām ir jānotiek, kas nav atkarīgas no cilvēka gribas. Šādās reizēs emocionālo stabilitāti palīdzēs vairot mierpilna attieksme un sapratne, ko ir iespējams ietekmēt un kas tomēr nav tavos spēkos. Jo stress par kaut ko tādu, ko nespēj mainīt, ir emocionāli izsmeļoša un neproduktīva nodarbe.

Teicienā par to, ka viens nav karotājs, ietverta būtiska dzīves patiesība. Veiksmīgi cilvēki nebaidās lūgt palīdzību, jo saprot, ka ir tikai normāli un labi ļaut, lai citi palīdz. Palīdzības lūgšana nebūt nav saistīta ar vājuma izrādīšanu, tieši otrādi, tā ir drosme. Un drosme ir vērtīgs resurss!

Reizumis cilvēki vairāk paļaujas uz kāda cita pausto viedokli, uzskatot, ka tas ir patiesāks. Vai arī tobrīd šķiet vienkāršāk piekrist, kaut gan iekšējā pārliecība čukst priekšā, ka tā nav. Tev drīkst būt savs viedoklis, un, neatkarīgi no tā, vai baidies kādu sāpināt, atklājot savas patiesās domas, vai uztraucies par to, ko nodomās apkārtējie, dzirdot tavu viedokli, silti ieteicams šīs bailes pārvarēt. Paužot uzskatus un viedokļus, iemācīsies uzticēties sev, tādējādi palielinot iekšējā spēka un pārliecības līmeni.

Apsver scenāriju: tu esi veltījusi garas stundas kādam svarīgam projektam. Piepeši uzmanība sāk zust. Lai gan ir grūti paturēt prātā uzdevumu, tomēr paģēri sev turpināt iesākto. Šīs iekšējās cīņas rezultātā pieaug spriedze, kas situāciju tikai pasliktina. Un nevilšus piezogas sajūta, ka "es neko jēdzīgu neprotu, nezinu, šis man nav pa spēkam". Un ticība sev zūd. Tādos brīžos noder atelpa – veic īsu spēka snaudu 15 līdz 20 minūšu intervālā, izstaipies, padzeries, izej svaigā gaisā, veic elpošanas vingrojumus. Vārdu sakot, ir svarīgi atrast individuālos paņēmienus, kas efektīvi uzlabo pašsajūtu. Varbūt ir vērts arī pārskatīt darba organizāciju? Ja dienas laikā jāveic daudzi svarīgi uzdevumi, sakārto tos prioritārā secībā un vispirms mēģini paveikt vissarežģītākos. Raugies, lai šajā laikā uzmanību nenovērstu šķietami sīkas, bet enerģiju tērējošas lietas – sociālo tīklu šķirstīšana, tālruņa zvani un e-pasti, kas var pagaidīt.

Spēja paskatīties uz dažādām, tostarp, arī nesmieklīgām situācijām ar humoru, ir cieši saistīta ar emocionālo labsajūtu. Humora izjūtu der izkopt un attīstīt, jo šāds skatījums uz dzīvi palīdzēs pārvarēt grūtākus laikus un vieglāk atrisināt problēmas, vienlaikus saglabājot emocionālu stabilitāti. Atklāsi, ka daudzas lietas nav tik traģiskas vai mulsinošas, kā sākumā šķiet.

Iekšējo spēku vairo spēja pieņemt drosmīgus lēmumus sevis un ģimenes labad. Uzdrošināšanās pamest netīkamu darbu, kaut tas ir ļoti labi atalgots un veikts gadiem ilgi, vai beidzot atbrīvoties no toksiskām attiecībām sākumā var šķist biedējoši, bet ilgtermiņā nesīs augļus. Ne mazāk svarīgs ir šāds aspekts – tu zini, kad pateikt ''nē'' un kad jāatbild ar ''jā''.

Galu galā visās pieredzētajās grūtībās slēpjas arī ieguvumi, vien jāprot tos saskatīt. Jo katrs klupiens un piecelšanās pēc tā padara stiprāku.