Bērnudārzos šī pieeja ieviesta jau 2019. gadā, bet daudzviet joprojām nav skaidrs, ko tā īsti nozīmē. Šajā rakstā jaunās pieejas pamatprincipus ar piemēriem, rodot uzskatāmu ainu par izmaiņām un nemainīgām vērtībām, skaidro trīs speciālistes: Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte, privātā bērnudārza "Maziņš kā jūra" dibinātāja un metodiķe, viena no jaunās pieejas izstrādātājām Arita Lauka un privātā bērnudārza "Mūsu Poga" vadītāja Kristīne Apse.
Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit.
Ar Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Vinetu Jonīti tiekos saulgriežu dienā, kad bērnudārzā liela daļa mazuļu rosās pļavā, – lai arī bērnudārzs atrodas pašā Rīgas centrā, viņi atļāvušies teritorijā atstāt nelielu nepļautu pļaviņu, kur izlolots dzeltenais āboliņš un pataupītas pļavas zālītes saulgriežu vainagiem. Bērnu uzdevums ir saplūkt puķes un zaļumus vainagiem, ko pin skolotājas. Daži nāk jau ar gatavām galvasrotām. "Kompetenču pieeja paredz, ka bērnam netiek viss līdz sīkumiem pateikts, izskaidrots un norādīts."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!