Kā norāda Sakss Konstantinovs, iepriekš šāda situācija, kad pēc ilgstošas attālinātas mācīšanās bērni atgriežas mācīties klātienē, nav bijusi, tāpēc aizvien nav skaidri zināms, kā process izvērtīsies realitātē. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka jau šobrīd varam paredzēt tuvākos izaicinājumus, kas katram skolēnu vecumposmam būs atšķirīgi, un domāt par risinājumiem.
Izrādās, ka pat neatkarīgi no vecuma gads bērna attīstībā ir ļoti ilgs laika posms. Tāpat jāņem vērā, ka bērni adaptējas visu laiku, un šobrīd ir pielāgojušies "mājas dzīves" nosacījumiem. Lai arī katram tas būs atšķirīgi, adaptācija atkal jauniem apstākļiem – skolas dzīvei klātienē – prasīs noteiktu laiku, kā arī sagādās stresu, spriedzi. Savukārt socializēšanās, draudzēšanās un virkne citu prasmju ir jātrenē līdzīgi kā muskuļi. Ja bērni to pienācīgi nav darījuši veselu gadu, būs skolēni, kuri ienāks skolā un gluži vai nostāsies uz starta līnijas maratonam, neesot sagatavojušies skrējienam.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, gan vecāki, gan pedagogi var jau laikus pavērot un apsvērt, kura "muskuļu grupa" jeb prasmes bērniem, atbilstoši viņu vecumam, būtu jātrenē visvairāk. Vienam tā var būt draudzēšanās, citam – pašorganizēšanās, socializēšanās vai noteikumu ievērošana. Prognozējams, ka vislielākos izaicinājumus atgriešanās skolas solā nesīs tieši pusaudžiem, kuri aizvadīto mācību gadu pavadīja mājās visilgāk no visiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
