Pedagogs par to, kādēļ ir svarīgi nepārslogot bērnus pirmajās mācību gada nedēļās

Viņš skaidro, ka vienlīdz svarīgi arī klātienes mācībās pielietot metodes, kas apgūtas pandēmijas laikā. Runājot par testēšanu un masku nēsāšanu skolas telpās, pedagogs uzsver, ka būtiskākais ir radīt drošu un iekļaujošu vidi, kurā ikviens bērns jūtas labi. Turpinājumā Rusilo skatījums par gaidāmo mācību gadu, un ko tajā visupirms būtu jāņem vērā.

"Sākoties jaunajam mācību gadam, nenoliedzami ir zināmas bažas gan par mainīgajiem apstākļiem, gan skolēnu mentālo veselību, taču pāri visam ir prieks par atgriešanos skolā. Mācoties attālināti, mums visiem pietrūka komunikācijas, tāpēc šobrīd sociālo prasmju attīstībai un dzīvajai komunikācijai ir jābūt prioritātei. Lai gan bērni, gan pedagogi būtu uz vienas ass, lielai daļai komunikācijas prasmes jāsāk apgūt gandrīz no jauna.

Runājot par to, ka daļa skolēnu ir vakcinēti, bet daļa nav, vēlos aicināt pedagogus būt pēc iespējas diplomātiskākiem un darīt visu iespējamo, lai uz šī jautājuma pamata neveidotos mobinga situācijas. Mums ir jābūt politkorektiem, neakcentējot un lieki necilājot šo jautājumu klasē kopā ar skolēniem. Vērojot bērnus, kuri bija ieradušies skolā, lai nodotu siekalu testus, bija iespēja secināt, ka paši skolēni situāciju uztver daudz mierīgāk, nekā lasāms sociālajos medijos. Skolēni organiski ievēro distanci, masku nēsāšanu u. c. lietas. Bērni nav satraukti par aktivitātēm, kas jāveic, lai mācītos klātienē, un prieks par atkalsatikšanos ar draugiem un skolotājiem ir patiesi liels.

Domāju, ka šobrīd visiem jākoncentrējas uz maksimāli kvalitatīvu un saistošu izglītības procesu, nevis citām lietām. Pats būtiskākais ir skolēnu mentālā veselība, dzīvā komunikācija un iekļaujoša vide. Vēl svarīgi neaizmirst lietas, kas apgūtas pandēmijas laikā, un integrēt tās mācību procesā. Gudri un viedi lietot tehnoloģijas varam arī klasē, tāpēc izvairīsimies no atgriešanās pagātnē, kad skolotājs lasīja no grāmatas un skolēni – pierakstīja.

Es aicinātu skolotājus būt saprotošiem un nepārslogot bērnus ar diagnosticējošajiem darbiem jau pirmajās mācību gada nedēļās. No vienas puses ir saprotams, ka pēc tik ilgstoša attālināto mācību perioda, ir vēlme novērtēt un saprast, kādā zināšanu apguves posmā atrodas katrs skolēns, taču jāņem vērā, ka pirmos divus mēnešus tomēr ieteicams veltīt sociālo prasmju uzlabošanai. Mēs pagūsim diagnosticēt, bet vispirms jādara viss iespējamais, lai bērni sajūt mācību prieku, iedvesmu un dažādās mācīšanās metodes. Tāpat jārūpējas, lai mājasdarbi būtu jēgpilni un to nebūtu pārāk daudz.

Runājot par klātienes mācībām un prognozēm, cik ilgi tās būs iespējamas, jāatzīst, ka šī tēma viennozīmīgi ir viena no apspriestākajām skolotāju istabā, taču mēs ticam, ka skolas tiešām būs pēdējās iestādes, kas tiks slēgtas, ja situācija to pieprasīs. Daļa pedagogu jau pakāpeniski gatavojas vairākiem iespējamiem scenārijiem, arī situācijai, kad nāksies atgriezties pie attālinātajām mācībām. Šobrīd rūpīgi plānojam periodu līdz rudens brīvdienām un vairāk domājam tieši par pirmo semestri, neplānojot pārāk tālu uz priekšu. Augot saslimušo skaitam valstī, skolotāju sajūtas var raksturot kā piesardzību, ko papildina prieks par atgriešanos klātienē un neziņa par to, kā mācību gads turpināsies.

Būtiski ņemt vērā, ka skolotāji arī ir cilvēki un mēs nevaram atbildēt par visiem valdības lēmumiem. Tas jāņem vērā arī skolēnu vecākiem un savstarpējās attiecībās jāievēro pavisam vienkāršas lietas – dialogs, komunikācija un cilvēcīgums. Lai gan lielākā daļa bērnu nevar vien sagaidīt, kad atsāksies skola, pastāv arī zināmas bažas, kā būs mācīties klātienē pēc tik ilgas pauzes. Tāpat ir arī ar pedagogiem un vecākiem, tāpēc jācenšas saprast vienam otru, jo pandēmija mūs visus ir ielikusi vienā laivā. Neraugoties uz apstākļiem, tiek darīts viss iespējams, lai skola būtu drošā vieta katram bērnam un skolēni to lieliski saprot. Tieši skola ir vieta, kur viņiem vienmēr blakus būs pedagogi un skolas vadība, kas sniedz padomu un atbalstu jebkurā situācijā. Patiesībā mēs varam daudz mācīties no bērniem, kuri ir iejūtīgāki, saprotošāki un spēj saglabāt draudzību. Ja visu darīsim kopā – skolēni, skolotāji un vecāki, ticu, ka viss izdosies! Šajā situācijā ikvienam jāuzņemas līdzatbildība."