Špikeris, kā vieglāk un efektīvāk apgūt mācību vielu

Katrs cilvēks informāciju uztver citādāk. Kādam vieglāk iegaumēt lietas, kas ir dzirdētas, kādam – pierakstītas, bet kādam citam – kas ir redzētas. Tas nozīmē, ka ir svarīgi saprast, kurš no veidiem vislabāk atbilst konkrētajam cilvēkam. Tad, kad tas ir saprasts, jāmēģina savas mācīšanās metodes pielāgot konkrēti savām vajadzībām.

Piemēram, ja labāk atmiņā paliek nevis lasītais, bet redzētais, tad pierakstos var izmantot dažādas krāsas, diagrammas, simbolus vai citus vizuālos uzskates līdzekļus, kas pielāgots tieši šī cilvēka uztverei. Tikmēr, ja atmiņā labāk paliek dzirdētais un pierakstītais, terminu iegaumēšanai noderēs akronīmu izmantošana – izveidojot īsu frāzi vai vārdu, kur zem katra burta paslēpts kāds iegaumējamais termins vai cita prātā paturama informācija. Viens no zināmākajiem piemēriem ir "ApJunSeNo" jeb gada mēneši, kuros ir tikai 30 kalendārās dienas. Šādā veidā vairs nav vajadzīgs iegaumēt četrus mēnešu nosaukumus. Pietiek ar šo vienu vārdu, un uzreiz ir skaidrs, kuri no gada mēnešiem ir īsāki. Līdzīgus akronīmus un asociācijas katrs var veidot arī sev. Atliek tikai izdomāt pantiņu vai zilbju salikumu, kas vajadzīgo informāciju palīdzēs atcerēties. Tāpat var izmantot arī smaržu atmiņu. Piemēram, mācoties par kādu tēmu, katru reizi izsmidzināt konkrētu smaržu. Prātā starp smaržu un apgūstamo vielu veidosies asociācija, kas pēc tam palīdzēs atcerēties iegaumēto.
Nav viena pareiza veida, kā mācīties. Dažādās stratēģijas un ieteikumi jāpielāgo katram cilvēkam individuāli.

Cilvēki mēdz lepoties ar savu spēju darīt vairākas lietas vienlaikus. Taču patiesībā šo netikumu vajadzētu izskaust no savas ikdienas. Vismaz mācoties. Pievēršanās vairākām lietām vienlaicīgi tikai samazinās uzmanības daudzumu, ko pievērst mācībām. Tāpēc, uzsākot mājasdarbu pildīšanu vai gatavošanos kontroldarbam, ir svarīgi nolikt malā visu, kas varētu traucēt, – izslēgt skaņu mobilajam telefonam, aizvērt pašlaik nevajadzīgās mājaslapas, izslēgt televizoru un iekārtot mācību vietu prom no pārējiem ģimenes locekļiem, kas, iespējams, sākuši apspriest savas dienas gaitas vai brīvdienu plānus. Protams, ir cilvēki, kam fona troksnis vai kāda konkrēta mūzika tikai palīdzēs koncentrēties, taču nevienam nenāks par labu aktīva iesaistīšanās sarunās, filmas skatīšanās vai čatošana ar draugiem. Labāk vispirms izdarīt vajadzīgos darbus un citām lietām pievērsties pēc tam.

Lai efektīvāk izmantotu savas koncentrēšanās spējas, ieteicams līdzīgus priekšmetus apgūt vienu pēc otra. Piemēram, ja vienā vakarā jāpilda uzdevumi gan latviešu valodā un angļu valodā, gan matemātikā un fizikā, labāk tos sadalīt pa grupām: latviešu valodu kopā ar angļu valodu un matemātiku kopā ar fiziku. Ilgstoši pildot viena veida uzdevumus vai koncentrējoties vienai konkrētai tēmai, uzmanība palēnām zūd, un mācīties paliek arvien grūtāk. Tāpēc ir ieteicams ik pa laikam pieķerties kādam citam mācību priekšmetam. Taču tajā pašā laikā vēlams izvēlēties priekšmetu, kurā tiek izmantoti līdzīgi "noteikumi". Piemēram, dažādas valodas vai citus savā ziņā radniecīgus mācību materiālus. Kaut gan mūsu smadzenēm ik pa laikam vajag atpūsties no vienveidīga uzdevuma, ja pārmaiņas būs pārāk straujas un uzmanība tiks pievērsta pilnīgi citādākam mācību priekšmetam, prātam būs ilgāk jāpielāgojas, lai saprastu, kādi "noteikumi" atbilst jaunajai informācijai, kas jāapgūst.

Lai iegūtu labus rezultātus mācībās, ir ļoti svarīgi veltīt tām laiku regulāri. Tieši tāpat kā, lai iegūtu labus rezultātus sportā, vajadzīgs treniņu grafiks, tā arī mācoties nepieciešams turēties pie konkrēta grafika. Lai mācīšanās un laicīga gatavošanās kontroldarbiem kļūtu par ieradumu, nepieciešams tam regulāri atvēlēt laiku.

Piemēram, katru dienu ielikt vienu vai divas stundas konkrētā laikā, kas atvēlētas tieši mācībām. Katru dienu šis mācību periods, protams, var būt citā laikā, ja ir ieplānoti arī pulciņi vai kas cits, kam nepieciešams atvēlēt laiku. Taču svarīgākais ir tas, ka nedrīkst šo mācīšanās ieradumu zaudēt. Pat, ja konkrētajā nedēļā vai dienā nav tik daudz mājasdarbu, tik un tā noteikti var atrast kaut ko, kam būtu vērtīgi sākt gatavoties jau laikus. Bieži vien skolēni, studenti un arī pieaugušie mēdz uzdoto atstāt uz pēdējo brīdi, taču tas rada tikai lieku stresu un lielāku risku iegūt sliktus rezultātus. Tāpēc ikvienam vērts atcerēties to, ka labāk lietām sākt gatavoties laikus!