Nerakstīt skolotājam vakarā un brīvdienās. Skolas pieredze, mainot komunikācijas noteikumus  (1)

Pandēmijas laiks un attālinātās mācības nojauca robežas starp darba stundām un brīvo laiku, tāpēc daudzi skolotāji saskārās ar situācijām, kad jautājumus par mājasdarbiem saņēma zvanu vai īsziņu formā vēlu vakarā vai brīvdienās. Mūsu skolā šādas situācijas ir retums, lai gan, protams, tās nav neiespējamas. Tomēr ir ieguldīts daudz laika, lai atrastu ērtāko un visiem piemērotāko komunikācijas formu, lai saprastu, kādu informāciju nepieciešams sūtīt un kādu – nē. Sākotnēji sūtījām vecākiem gan vēstules, gan e-pastus, bet ar laiku secinājām, ka jāvienojas par vienu komunikācijas formu.

Veicām aptauju, jautājot, kādu informāciju vecāki vēlas saņemt, kādā formātā u.tml. Rezultātā vienojāmies par konkrētu aplikāciju, ko ērti lietot visām iesaistītajām pusēm. Vecākiem nav jālasa gari e-pasti, turklāt, nav riska, ka tie pazudīs mēstuļu jeb spama kastītē. Šī aplikācija noder gan grupas ziņām, gan individuāliem paziņojumiem, kā arī pavisam īsiem atgādinājumiem.

Ar aplikācijas starpniecību vecākiem varam sniegt iespēju ielūkoties mācību norisē, daloties ar bildēm. Vecākiem ir iespēja aplūkot bildes, taču nav paredzēts tās lejupielādēt vai dalīties ar tām. Turklāt, lai nepārkāptu privātuma noteikumus, esam vienojušies, ka vecāki var dalīties tālāk ar tām bildēm, kurās ir tikai viņu bērns. Pievienojoties aplikācijai lietotāju pulkam, vecāki piekrīt arī skolas izstrādātajiem datu aizsardzības noteikumiem. Ja vecāki jūtas informēti, sarūk arī jautājumu skaits, ko viņi uzdod skolotājiem. Vēl viens noteikums, kas ir spēkā mūsu skolā, nosaka, ka mēs neko neizsūtam pēc 17.00. Arī vecāki ņem vērā, ka skolotājs izlasīs ziņas un atbildēs darba laikā.

Kopīgi vienojoties par būtiskākajiem komunikācijas noteikumiem, ikdienā ir daudz mazāk pārpratumu. Arī attālināto mācību laikā bija vien daži gadījumi, kad skolotāji un vecāki komunicēja ārpus darbus laika. Kopumā maksimāli cenšamies nodalīt darbu un privātumu, jo pedagogiem, kā ikvienas citas profesijas pārstāvjiem, ir tiesības uz privātumu. Skolotāji un vecāki nevar būt "draugos" arī sociālajos tīklos – tas palīdz saglabāt profesionalitāti, jo uzskatām, ka vecākiem un skolēniem nav jāredz bildes no pedagoga atpūtas brīžiem. Ja vecāki un skolotāji bijuši sociālo tīklu "draugi" pirms tam, laikā, kad bērni mācās mūsu skolā, lūdzam "draudzību" pārtraukt. Iespējams, šis noteikums izklausās sarežģīti, bet tas palīdz un galu galā – tie ir tikai sociālie tīkli.

Starp citu, vecākiem netiek dots skolotāju privātais telefona numurs vai e-pasts. Ja vecāki vēlas sazvanīt skolotāju, viņi vispirms sazinās ar skolas lietvedi, kas nodod ziņu skolotājam. Un skolotājs, protams, darba laikā atzvana no skolas tālruņa, ne sava privātā. Nepieciešamības gadījumā arī e-pastu saziņa notiek tikai no viena skolas e-pastu uz citu. Mēs ļoti cienām un sargājam skolotāju laiku, arī vasarās ļaujam pilnvērtīgi atpūsties. Zināmā vērā tas rada lielāku slogu vadības komandai, bet enerģijas pilni un atpūtošies pedagogi ir liela vērtība.

Noteikti vēlos uzsvērt, ka, veiksmīgas komunikācijas elements, ir arī dalīšanās ar pozitīvajām ziņām – par bērnu paveikto, sasniegumiem un panākumiem, lai neveidojas situācijas, kad ziņa no skolas uzreiz tiek uztverta kā signāls, ka kaut kas ir atgadījies. Arī reizēm, kad rodas kā problēmsituācija, ir svarīgi to komunicēt pareizi – nesakot "jūsu bērnu izdarīja to un to", bet uzsverot, ka "mēs būsim pateicīgi, ja ievērosiet mūsu skolas vērtības" u.tml. Tāpat ir svarīgi lietot jēdzienus "mēs", "komanda", lai atgādinātu, ka bērnu izglītība ir mūsu kopējais mērķis. Patiesībā ieguldām arī daudz laika, lai skaidrotu skolas kultūru un vērtības, to, kā ir būt daļai no mūsu skolas. Tādēļ bērni ir lepni būt daļa no visa lielā kopuma. Patiesībā jau mēs neesam nemaz tik lieli – skolā mācās vairāk nekā 300 skolēni vecumā no diviem līdz 15 gadiem.

Uzskatu, ka līdzīgus komunikācijas noteikumus var ieviest jebkurā skolā, arī lielā. Tomēr, neraugoties uz skolēnu skaitu, mainīt komunikācijas un skolas kultūru kopumā nav viegls uzdevums. Ir teiciens, ka "kultūra apēd stratēģiju brokastīs", proti, ja nebūs izkopta kultūra, būs grūti iedzīvināt attīstības vai citas stratēģijas. Šobrīd, atsākoties mācībām klātienē, mūsu primārais uzdevums ir atjaunot komunikācijas kultūru. Un to var panākt ar maziem solīšiem – skolotāji gaitenī sveicina katru skolēnu, uzrunājot vārdā. Skolēni var izvēlēties, kā uzrunāt skolotāju, piemēram, daži mani sauc par Adeles kundzi, daži – par Stenforda kundzi.

Kā jau minēju, pārmaiņas iespējamas ikvienā skolā, taču viss jādara pakāpeniski. Nav jātaisa revolūcija, jāsāk ar mazāk lietām – izmaiņām, kuras var redzēt uzreiz. Un regulāri monitorēt, kā vecāki, bērni un pedagogi reaģē uz šīm izmaiņām. Arī mūsu skolā viss nav ideāli un gadās dažādas situācijas un arī mēs reiz sākām ar pirmajiem soļiem. Skolotāja darbs nav viegls nevienā skolā, bet vienlaikus tā ir fantastiska profesija.