Psiholoģe skaidro, kādēļ zēniem tik ļoti patīk rotaļu automašīnas  (3)

Psiholoģe Svetlana Iejevļeva portālā "Parents" skaidro, kādēļ maziem puikām tik ļoti patīk rotaļu autoparks.

Bērnu ratiņi apstājās netālu no rotaļlaukuma, un kamēr vecāki parunājās ar saviem paziņām, tajos sēdošais mazulis ar interesi vēroja divu zēnu rotaļu. Šie svešie puikas bija autovadītāji, un viņu milzu kravas automašīnas, pārvarot dažādus šķēršļus, veda smiltis un akmeņus uz dažādiem smilšu kastes nostūriem. "Rrr, rrr" – buksē mašīnītes. "Pi-pī" – viens otru brīdina par briesmām mazie autovadītāji. Zēns ratiņos uz abiem bērniem smilšu kastē raudzījās kā sastindzis. Bet ratiņus vecāki sāka vizināt tālāk. Mamma, vēloties nomierināt savu mazuli, kurš pēc redzētā sāka nedaudz kašķēties, iedeva viņam mantiņu – mazu, pelēku nīlzirdziņu. Mazulis to paturēja rokās, apskatīja no visām pusēm, bet pēc tam to uzlika ar vēderu pret ratiņu apmali un "Rr, rr" – "aizbrauca nīlzirdziņš. Kas gan cits mazajam zēnam atlika?!

Tā var atgadīties tikai ar zēniem un tikai vecumā līdz pusotram gadam. Un tas tādēļ, ka šajā laikā vilkme iepazīt dažāda veida mehānismus vēl nav pilnībā izveidojusies. Bērnu pievelk kustība, dažādas skaņas, kuras var dzirdēt tieši šīs kustības laikā, taču tieši kas kustas, bērnam nav tik ļoti svarīgi. Ap divu gadu vecumu bērna apziņā iestājas sava veida lūzums, un turpmāk viņam nebūs iecienītāku rotaļlietu, kā tieši dažādas automašīnas. Ap trīs gadu vecumu tu vari būt mierīgs saistībā ar dāvanas izvēli svētkos – viss, kam ir stūre, riteņi un motors, tiks uzņemts sajūsmā. Taču mieru mājās gan varēs baudīt aizvien retāk, pasmej psiholoģe. Tev, visticamāk, pietrūks klusuma – motoru rūkoņa būs tieši tāda pati, kā reālajā autotrasē. Tev gan būs jāsamierinās ar to, ka turpmāk mašīnītes aizņem arvien vairāk telpas jūsu mājoklī. Un, protams, tu ne reizi vien aizdomāsies: kas gan tā par apsēstību?!

Tādas rotaļas ir ļoti nopietns etaps maza zēna dzīvē. Tā ir daudz dziļāka sava dzimuma apzināšanās un vīrišķo pamatīpašību realizēšana. Tieši mašīnas ļauj viņam iemiesot visas no dabas dotās raksturīgās vēlmes un centienus. Viens no tiem ir telpas apgūšana un iekļaušanās tajā.

Vīrieši jau bioloģiski ir ieprogrammēti, lai meklētu un nepārtraukti paplašinātu robežas un, atkarībā no vecuma, tam izmantotu dažādus līdzekļus. Tāpēc agri no rīta kopā ar tā īpašnieku automašīna atstāj vannas istabu un sāk garu ceļu. Te viņa brauc pa augstieni – skapjiem un grāmatu plauktiem, lūk, izbrauc cauri tropiskajiem mežiem – palmām, kaktusiem un milzu vijolīšu biezokņiem, izbrauc uz palodzes tilta un apstājas netālu no sacīkšu zonas ar šķēršļiem. Tagad sāksies īstais rallijs – starp tasītēm, karotēm, kafijas kannu un smalkmaizītēm ar sieru. Šeit būtu nepieciešams iejaukties... Spēle tiek pārtraukta, bet ne uz ilgu laiku – jo mašīna ir novietota turpat, zem salvešu nojumes, vai ekstrēmākajā gadījumā nonāk kabatas pazemes garāžā. Un tad tā atkal dosies ceļā – pie pirmās izdevības.

Kas vēl ir svarīgs vīriešiem? Būt stipriem un būt itin visā pirmajiem. Arī tas ir tāds no dabas dots dzinulis – vīrieši ir orientēti uz sasniegumiem, tiekties pēc izcilības. Un vīriešiem pirmsskolas vecumā vislabākais līdzeklis, kā nodemonstrēt savu vīrišķību, ir mašīnītes. Tu vari būt vismazākais augumā, neizrunāt pusi no burtiem un visu laiku jaukt, kur biksēm ir priekšējā, kur aizmugurējā puse. Vari raudāt jau no domas vien par iešanu pie zobārsta un baidīties no suņiem. Bet viss mainīsies, kad tavās rokās būs stūrē. Tad nu gan visi redzēs, kas viņu priekšā stāv! Tad tu esi pieaudzis, stiprs un vīrišķīgs! Tu esi varonis un čempions!

Arī meitenīte priecāsies par mašīnīti, bet ar nosacījumu, ka tā būs skaists modelis – ar atveramām durtiņām. Bet automobiļa lielums gan viņu īpaši neinteresēs. Ar garāžu būs tieši tas pats – meitene visu izvietos, iekārtos un pielāgos leļļu ģimenes vajadzībām. Meiteņu rotaļas ir saistītas ar cilvēkiem, komunicēšanos, tās piepilda situācijas no reālās dzīves, un tajās ir ļoti daudz dialogu, skaidro psiholoģe. Pirmsskolas vecumā zēniem un meitenēm mēdz būt visai grūti kopā rotaļāties. Ja zēni ir ar mieru nedaudz pabūt tēta vai automašīnas vadītāja lomā, tad tikai tāpēc, lai piekļūtu leļļu mašīnai. Bet pēc tam – gāzi grīdā un uz priekšu! Uz jaunām trasēm, pretim jauniem piedzīvojumiem.

Protams, rotaļas ar automašīnītēm neaprobežojas vien ar vizināšanos ar tām dažādos ātrumos. Tas, ko mazulis izvēlējies konkrētajā brīdī, ir atkarīgs ne tikai no viņa vecuma, bet arī rakstura un pat emocionālā stāvokļa.

Bērns sēž vai guļ, turot rokās nelielu mašīnīti. Viņš praktiski neko nesaka, tikai skatās uz to no dažādiem skatupunktiem. Ja tu pasauksi bērnu, viņš var arī nepagriezt galvu – pārāk aizņemtas ir viņa domas. Tā ir viena no augstākajām rotaļu iespēju stadijām, – spēle ar iztēli. Bērnam vairs nav jādara viss, kas veido viņa spēles plānu realitātē. Viņš var iedomāties visu – gan ceļojumu, gan dažādus piedzīvojumus, gan nelaimes gadījumus, gan iespējamo remontu. Šāda nodarbošanās ir raksturīga bērniem ar ne pārāk sabiedrisku un enerģisku raksturu, kā arī tiem, kuri ir vienkārši noguruši.

Ir zēni, kuri vienkārši nespēj sev atrast vietu, kamēr neizjauc mašīnu pa daļām. Interese par to, kas gan ir tās iekšpusē un kā tā būvēta, neliek viņiem mieru. Jaunu mašīnīti pa grīdu viņi var pavizināt vienu dienu. Pret vakaru tu jau atradīsi tikai tās detaļas. Šādu uzvedību nevajadzētu apslāpēt – tā taču ir tikai intereses izrādīšana par dažādiem mehānismiem. Tā piemīt gandrīz visiem zēniem, taču šīs intereses attīstība katram norit dažādi. Saliec izjauktās mašīnas katru atsevišķā maisiņā – pienāks diena, kad izzinošais prāts nonāks līdz tam, lai mašīnas atkal "savāktu kopā pa detaļām".

Šai rotaļai piemīt lielākas agresivitātes raksturs. Durvis izkrīt, riteņi "aizlido", bet no augšas uz automašīnu no liela augstuma uzgāžas kaut kas smags. Arī par to nav vērts raizēties, saka psiholoģe Iejevļeva. Pat maziem bērniem dažreiz ir periodi, kad viņu nervu sistēma ir pārslogota, pat viņi var izjust dusmas un neapmierinātību – tātad, arī viņu agresija uzvedībā savā ziņā ir attaisnojama. Un tas, ka zēns ir atradis veidu – šo agresiju izteikt caur rotaļu, pelna cieņu un pat apbrīnu. Ir gana daudz pieaugušo, kuri gadiem ilgi apmeklē speciālistus, bet pēc tam vienalga "noraujas", dusmas izliekot uz tuviem cilvēkiem. Lai gan, protams, ja šāda veida rotaļāšanos novēro pārāk bieži (un biežāk nekā cita veida rotaļas), tad tas ir iemesls, lai tiktu skaidrībā ar bērna pārdzīvojumiem. Bērni, kuriem viss ir kārtībā, agresīvi nemēdz būt, saka psiholoģe.

Bieži rotaļu laikā bērns kopē sava tēva autovadīšanas stilu un uzvedību. Vispār mēdz uzskatīt, ka mīlestībā pret automašīnām pastāv atdarināšanas elements konkrētam vīrietim. Trīs gadu vecums ir tā dēvētais Edipa periods. Zēns vēlas kļūt liels un prasmīgs, lai ieņemtu tēta vietu. Pret mammu šajā laikā viņš attiecas ar lielu mīlestību, bet, lūk, tētis viņam ir konkurents, bet no viņa var ņemt piemēru – vadīt automašīnu. Interesanti, ka pat zēni, kuriem mamma lieliski vada automašīnu, to tomēr uztver kā daļu no obligātās vīriešu pasaules un rotaļu laikā pie stūres vienmēr sēžas vīrietis. Un paspēlēties ar mašīnītēm zēni visbiežāk tomēr lūdz tēti un ļoti novērtē iespēju kopīgai rotaļai. Ja zēns aug tikai ar mammu vai citu sieviešu ielenkts, tas nenozīmē, ka viņš ar mašīnītēm spēlēsies mazāk. Visticamāk, viņš tomēr atradīs sev kādu atbilstošu piemēru apkārtējo vidū – cilvēku, kurš demonstrē visas nozīmīgākās vīrišķības īpašības.

Sāncensības gars liek zēniem "padarīt" savu automašīnu trokšņaināku (galu galā tas taču vēsta par dzinēja jaudu) un organizēt pēc iespējas vairāk pārbaudījumu (galu galā tikai drosmīgs braucējs izvēlas bīstamas vietas). Un visi zēni var perfekti attēlot skaņas – tā viņiem ir iedzimta iezīme. Jebkurš zēns var viegli reproducēt strādājoša dzinēja skaņu (un ar atšķirīgām nokrāsām - atkarībā no automašīnas markas). Meitenes nevar salīdzināt ar puikām: "pi-pī" un "drum-drum" – tas ir maksimums, uz ko viņas ir spējīgas, pasmej psiholoģe. Meitenes, pat vismazākās, dod priekšroku vārdiem. Viņām zēnu spēlēs ir pārāk daudz trokšņa.