Jaunais mācību gads rit pilnā sparā, un ir liels prieks, ka lielākā daļa skolēnu mācās klātienē. Pedagogi un skolu direktori ir darījuši visu iespējamo, lai bērni varētu atgriezties klasēs, par ko viņiem pienākas liela pateicība, tomēr līdz ar mācību sākumu rūpes nav beigušās.
Ja iepriekš daudz un plaši tika runāts par pedagogu izdegšanu, tad šobrīd laiks pievērst uzmanību skolu vadītājiem, jo papildus ikdienas rūpēm viņiem jādomā arī par komunikāciju ar vecākiem, skolēnu testēšanas organizēšanu, epidemioloģisko drošību, pedagogu trūkumu un daudziem citiem jautājumiem. Skolu direktori šobrīd ir ierauti pienākumu karuselī, tomēr svarīgi uz brīdi no tā izkāpt, lai saredzētu kopējo bildi un spētu sniegt atbalstu skolēniem, pedagogiem un vecākiem, norāda Mūžizglītības un kultūras institūta VITAE padomes vadītāja, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Aija Melle (foto zemāk – red.). Lūk, viņas skatījums par pašreizējo situāciju skolu vidē!
"Šobrīd lielu daļu skolu vadītāju ikdienas aizņem jautājumi, kas saistīti ar vīrusa izplatības ierobežošanu – skolēnu testēšanu, telpu ventilāciju u.tml. Klausoties un lasot par ķibelēm ar skolēnu testēšanu, pārņem dīvaina sajūta – laboratorijas nevar vai dara, cik var, taču skolai ir jāvar, un skola ir tā, kas šo procesu noved līdz galam, jo citādi visam pārējam nav jēgas. Skolu darbinieki brauc pēc testiem, marķē tos, klašu audzinātāji pilda medicīnas darbinieku funkcijas, un tā varētu turpināt vēl un vēl. Katrai skolai ir savi piemēri par to, kā notiek šis process un kāda tiek ir komunikācija par testēšanas rezultātiem. Bieži šī informācija tiek saņemta no ģimenēm, un pedagogiem jāpaļaujas uz skolēnu un viņu vecāku godaprātu. Vērojot šo procesu no malas, šķiet dīvaini, ka četras laboratorijas nevar savlaicīgi izvērtēt savu kapacitāti un modelēt procesu. Ir pagājušas nepilnas divas nedēļas un tiek meklēts jauns, laboratorijām atvieglots variants, kaut slimība negaida un daļa skolēnu jau ir karantīnā.