Jaunietim iekšēji smaidīt traucē tēva nāve, ārēji – astoņu zobu neesamība. Aicina atbalstīt  (3)

Kā ģimene atklājusi un mēģinājusi risināt problēmu, ar kādām grūtībām jau puisis paspējis sastapties dzīvē, stāsta Gustava mamma Zanda.

"Kad Gustavs bija mazs, viņam bija reti, balti, skaisti zobi. Ārsti vēl priecājās – ļoti labi, būs vieta, kur augt kaulu zobiem. Taču tie kā neradās, tā neradās. Pirms pieciem gadiem secināju, ka trīs gadus jaunākajai māsai zobu ir vairāk nekā brālim. Turklāt viņam tie ir īpatnējas formas. Izstāstīju savas bažas dēla zobārsta apmeklējumā, viņš iztaustīja smaganas un nosūtīja uz Stomatoloģijas institūtu. Pēc panorāmas rentgena speciālists secināja, ka trūkst astoņu zobu – neskaitot gudrības zobus! – un tie tā arī neizaugs. Kāpēc tā, īsti nav zināms. Šur tur starp zobiem ir vēl piena zobi, kuri kritīs ārā, citur – palielas spraugas, – tādēļ zobi kustas lielās vietas dēļ.

Sākumā ārstēšanu vēl nogaidījām, jo bija jādod laiks, lai žoklis pilnībā attīstītos. Tagad jau būtu laiks to uzsākt. Lai ievietotu trūkstošos zobus, Gustavam nepieciešama ķirurģiskā ārstēšana, kas ietver kaulu transplantāciju trūkstošo zobu vietās pirms implantu ievietošanas. Pēc iestādes aprēķiniem tie ir 14 600 eiro. Breketes (tās neietilpst minētajā summā) saistībā ar smago gadījumu, valsts apmaksāšot. Tikai ar brekešu likšanu nepietiek. Zobi aug tādos kā grupējumos: ir divi priekšējie, īpatnējas pusapaļas formas, ilkņu nav, tad nākamie ir, un tad tie iet dažādi – vienā pusē kaut kas nav, kaut kas ir, ir pa kādam piena zobam...

Tas nav tikai vizuāls defekts! Tas traucē dēla dzīves kvalitāti, kas šobrīd ir ļoti traucēta. Jaunietis nespēj droši pasmaidīt, jo kautrējas un pārdzīvo. Tāpat ir traucēta Gustava runa, jo zobu lielo šķirbu dēļ šlupst. Gustavs ļoti bieži nepiedalās dažādās jauniešu aktivitātēs tieši šīs problēmas dēļ. Tas ļoti ierobežo Gustava socializēšanos ar saviem vienaudžiem.

Nespēju samierināties, ka bērns tā varētu dzīvot. Apsvēru ņemt kredītu. Lai arī esam normāla vidusmēra ģimene, kur gan esmu vienīgā pelnītāja, tomēr summa ir milzīga. Biju apdomājusi arī iespēju meklēt iespējas Baltkrievijā – tur daudzi braukuši likt implantus, – bet šīs valsts nestabilās situācijas dēļ domu atmetu. Tādēļ riskēju un sāku meklēt citas iespējas – uzrunāju ziedot.lv.

Spriedu, ka Gustava smaids noteikti nākotnē varētu noderēt ne tikai viņam pašam, bet lai viņš būtu pilsonis, kurš kaut kādā veidā darbojas Latvijas labā.

Ceru, ka izdosies! Oktobrī Gustavam būs pirmā procedūra pie ortodonta. Provizoriskais ārstēšanas laiks ir pusotrs gads.

Gustavs ir ļoti labsirdīgs, atvērts, izpalīdzīgs. Viņš vēl vairāk kur gribētu piedalīties, bet viņu bremzē vizuālais izskats – dēls nesmaida, ja bildējoties palūdzu to izdarīt, tad viņš smaida sakniebtām lūpām un nodurtu galvu. Agrāk viņš zobu dēļ ir apsmiets, dabūjis iesauku, daudz raudājis par to. Tagad jau viņa vienaudži ir pieaugušāki un saprotošāki, bet iekšējā sāpe paliek. Ir iespējas, kas iet secen. Piemēram, gājām uz filmu kastingu. Kad bija jāpasmaida, viņš to nedarīja. Tas, ka iedrošināju – varbūt tieši tavs, citādāks, smaids būs vajadzīgs, viņš nespēja tam pārkāpt pāri.
Dēls bijis vesels, mazu viņu zīdīju līdz gada vecumam – tātad pamatbāze veselībai ir saņemta.
Pirms sešiem gadiem gan viņš pārsteidza ar to, ka Gustavam palika slikti ar sirdi ceļojumā. Atklājās iedzimta sirds kaite – sirdī ir lieki asinsvadi. Tomēr ārsti sprieda, ka operāciju nevajag veikt, situāciju var normalizēt. Tas neliedz arī nodarboties ar sportu – Gustavs trenējas basketbolā.

Gustavs gājis cauri arī tam, ka es un vīrs slimojām ar audzēju – vīram bija audzējs galvā, man – krūts vēzis. Tētis Mārcis pēc operācijas nodzīvoja gadu...

Toreiz, pirms 13 gadiem, valstī bija finanšu krīze un paziņoja, ka krūts rekontrukciju ar implantu ielikšanu tomēr neapmaksās. Man bija notikusi abpusēja mastektomija – noņēma abas krūtis, ievietoti espanderi, lai iestieptu ādu un muskuļus, un tad valsts paziņoja, ka tālāko neapmaksās – vai nu jāņem ārā espanderi vai jāmeklē līdzekļi implantiem. Vīram tikko bija izoperēts galvas audzējs, viņš nestrādāja, es – tāpat, jo ārstējos. Domāju – kur ņemt naudu? Toreiz saņēmos un uzrakstīju draugiem.lv, un tika ievietota informācija, lai palīdzētu savākt naudu, un tas izdevās.
Kad tētis vēl pēc operācijas gadu nodzīvoja, Gustavs bija vislielākais palīgs – es zināju, ka varu uz laiku viņu atstāt kopā, pados, pabaros, aprūpēs, apmīļos. Gustavs arī ļoti gribēja palīdzēt. Meita vēl bija ļoti maza.

Dēls daudz ko ir turējis sevī. Kad sākās Covid-19 ierobežojumi un ciešāk bijām mājās, no vienas puses, tas bija grūtāk, no otras – izdevās no viņa dabūt laukā iekrāto, viņš sāka runāt. Arī iet pie psihologa. Domāju, ka viņā ir ļoti lielas bailes, ko gan viņš neizrāda – jo ir pieredze, ka tētis nomira no vēža. Viņš zināja un zina, ka arī man bija vēzis. Un tas bija manai mammai – viņa nomira, jo negāja laikus ārstēties. Tas, ka viņam nav tēta, ir ļoti liels pārdzīvojums.

Es pati neesmu vairījusies runāt par savu saslimšanu, kas bija pirms 13 gadiem. Vēzis nav atkārtojies, es neesmu vairs onkoloģiskajā uzskaitē, pēc pašas iniciatīvas reizi gadā izeju pārbaudes. Man viss ir labi. Kad izstāsti savu bēdu citam, tā sadalās mazās bēdiņās, kāds novēl, lai viss ir labi, kļūst vieglāk un vēlējumi piepildās.

Tā arī par dēlu ceru un ticu, ka viņam izdosies tikt pie skaista smaida un piepildīt vairāk savu mērķu!"

Atbalstīt Gustavu var ziedot.lv.