Dvīņi, kas bija kļuvuši par mātes mīluļiem, parasti pirmie sāka runāt un parasti arī bija gudrāki par otru dvīni. Taču šiem dvīņiem biežāk arī bija miega problēmas, bet pusaudža gados biežāk tika novēroti dažādi psihosomatiski traucējumi.
Savukārt dvīņi tēvu mīluļi parasti bija vairāk orientēti uz fizisko attīstību un ar viņiem retāk atgadījās dažādi nelaimes gadījumi. Šie dvīņi arī biežāk vēlējās ģērbties atšķirīgi no sava brāļa vai māsas un uzskatīja, ka dvīņiem nav visu laiku jāpavada kopā.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit