"Mēs vēlamies uzdot tiešu jautājumu – kā mēs varam bērnu aizsardzības jomā pieņemt jebkādus lēmumus, ja valstī netiek regulāri pētīts vardarbības līmenis un tendences? Pašlaik mums nav sistēmas, kā tiktu apkopoti un analizēti vardarbības dati no dažādām initutūcijām, un tam ir jāmainās – tikai apzinot bērnu un ģimeņu reālās vajadzības, mēs varam radīt pakalpojumus, kas viņiem patiešām palīdzētu," skaidroja "Centrs Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
Latvijas Universitātes pētniece Zane Linde-Ozola norādīja, ka ir ļoti liela atšķirība starp iestādēs reģistrētajiem vardarbības datiem, pētījumos ziņoto vardarbību un reālo vardarbības apjomu – tiesībsargājošajās, veselības un sociālā atbalsta iestādēs nonāk tikai neliela daļa no visiem gadījumiem – jo īpaši vardarbības pret bērnu gadījumā, bērnam esot pilnīgi atkarīgam no pieaugušā. Šobrīd dati krājas dažādu institūciju datu bāzēs un nekur "nesatiekas", taču visobjektīvākā aina tiek iegūta tad, ja institūcijas vāc datus vienotā veidā un regulāri tiek analizēti dati no dažādiem avotiem.