'Agrīna diagnoze – labāka prognoze'. 15. oktobrī tiešsaistē notiks krūts veselības diena

Neskatoties uz to, ka katru gadu kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” laikā tiek aktualizēta sieviešu veselība, īpaši krūts veselība, aicinot veikt regulāras pārbaudes, tomēr joprojām ir daudz sieviešu, kurām krūts vēzis tiek atklāts novēloti. Tāpēc arī šogad oktobrī, sieviešu veselības mēnesī un arī krūts veselības dienā, Latvijas vadošie speciālisti onkoloģijā apvienosies, lai dalītos savās zināšanās, pieredzē un sasniegumos onkoloģijas nozarē, īpaši uzsverot krūts vēža agrīnu atklāšanu un ārstēšanu. Krūts veselība dienas programma veidota tā, lai krūts veža pacients iegūtu visu nepieciešamo informāciju, par pacienta ceļu un visiem tā posmiem – sākot no valsts apmaksāta vēža skrīninga izmeklējumiem un diagnozes atklāšanas līdz pat rehabilitācijai.

Pasākumu ar uzrunu atklās Jānis Eglītis, asociētais profesors un Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs, uzsverot agrīnas diagnostikas nozīmi, aicinot neatlikt valsts apmaksātos vēža skrīninga izmeklējumus un veikt tos regulāri arī tajos gadījumos, kad nav saņemts valsts apmaksāts uzaicinājums.

“Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm gan Latvijā, gan visā pasaulē, tāpēc mūsu pamatuzdevums ir nodrošināt un aicināt veikt agrīnu diagnostiku. Vienīgā metode, kas mums to var sniegt ir mamogrāfija un šo izmeklējumu veikšana regulāri, tāpēc vēlos aicināt visas sievietes neatlikt šos izmeklējumus un arī Covid-19 pandēmijas laikā rast iespēju rūpēties par savu veselību,” atgādina profesors Jānis Eglītis.

Pasākuma otrajā daļā Latvijas vadošie speciālisti onkoloģijā informēs un izglītos par krūts vēža diagnostiku un ārstēšanu. Daktere Ilze Eņģele, RAKUS, Diagnostiskās Radioloģijas Centrs virsārste mamoloģijā, atgādina, ka izmeklējumi profilaktiski jāsāk veikt jau no 40 gadiem, veicot mamogrāfiju reizi gadā, un pēc 50 gadu vecuma pārbaudes nepieciešams veikt valsts organizētās skrīninga programmas ietvaros ar mamogrāfijas metodi reizi divos gados, kā arī pēc 70 gadu vecuma turpināt profilaktisku izmeklēšanu reizi divos trijos gados. Pēc mamogrāfijas izmeklējuma, aizdomu gadījumā par iespējamu krūts saslimšanu, sievietes var tikt uzaicinātas veikt papildus izmeklējumus, bet jāatceras, ka lielākai daļai sieviešu, kuras tiek uzaicinātas uz pēcskrīninga izmeklēšanu, krūts vēzis netiek atklāts.

“Vairāk kā 70 procentos gadījumu papildus izmeklējumos tiek atklātas labdabīgas pārmaiņas, taču, ja rodas aizdomas ir jāveic pārbaudes, lai pēc iespējas agrāk atklātu un arī laicīgāk uzsāktu krūts vēža ārstēšanu,” atklāj Ilze Eņgele. Tāpat daktere norāda, ka atbildes saņemšanas ceļi var būt dažādi, tāpēc aicina iepriekš vienoties ar ārstniecības personu, kura veic šos izmeklējumus, par atbildes saņemšanu, kā arī atgādina, ka papildus izmeklējumus svarīgi veikt specializētās iestādēs pie atbilstošiem speciālistiem.

Krūts veselības dienā uzmanība tiks vērsta arī uz valsts atbalstu onkoloģijas pacientiem. Kā norāda RAKUS stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” onkoloģe ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane, Latvijā, piemēram, HER2 pozitīva krūts vēža gadījumā, kas ir viens no agresīvākajiem krūts vēža tipiem, valsts nekompensē vajadzīgos medikamentus pacientēm, kurām pēc sākotnējās ārstēšanas slimība ir progresējusi.

“Pacientiem nebūtu jāpaļaujas uz sabiedrības ziedojumiem un jāgaida – izdosies, vai neizdosies savākt nepieciešamos līdzekļus. Tā tomēr ir valsts atbildība. Valstij būtu jāsaprot, ka katra cilvēka dzīvība ir vērtība, neatkarīgi no tā, cik vecs ir pacients,” atzīmē profesore Alinta Hegmane.

Pasākuma noslēdzošā daļa tiks veltīta pētījumiem, uzsverot nozīmīgus sasniegumus onkoloģijas nozarē. Par fiziskajām aktivitātēm, kas līdztekus psiholoģiskajam atbalstam ir daļa no vēža pacientu rehabilitācijas, runās un ar savu pētījumu iepazīstinās Rūdolfs Cešeiko, fizisko aktivitāšu fiziologs un sertificēts ergoterapeits, kurš ir pirmais Latvijā, kas aktualizējis fizisku aktivitāšu nozīmīgumu vēža pacientu dzīvē.

“Fizisko treniņu iekļaušana onkoloģijā šobrīd ir ļoti aktuāla un nepieciešama. Mēs kā pētnieki ejam soli uz priekšu un runājam nevis par to, ka vajag, bet gan par to – kas strādā vislabāk. Mums ir svarīgi, ka šie klīniskie pētījumi pāriet praksē, fizisko rehabilitāciju iekļaujot kā standarta pasākumu onkoloģijā, tai skaitā arī krūts vēža ārstēšanā un rehabilitācijā,” atklāj Rūdolfs Cešeiko.

Krūts veselības diena norisināsies vairākās daļās un būs nozīmīga ne tikai pacientiem un pacientu organizācijām, kā arī citiem interesentiem, bet arī ārstniecības personām. Dalība tajā būs iespējama tiešsaistē – platformā "Zoom", iepriekš elektroniski reģistrējoties. Tāpat varēs vērot arī tiešraidi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Facebook” kontā.

Pasākuma programma apskatāma šeit. Saite uz reģistrēšanos atrodama šeit.