Eksperti norāda, ka vietu trūkums bērnudārzos piespiež vecākus ne vien tik ļoti neiedziļināties līgumā, bet arī parakstīt līgumu. "Privātie bērnudārzi šobrīd Latvijā ir ķīlnieka lomā, jo pašvaldības neņem vērā visas izmaksas, kas rodas, nodrošinot vienu bērnudārzā. Uzskatu, ka mums jāraugās Skandināvijas pieredzes virzienā, kur vecākiem nav finansiālas atšķirības, neatkarīgi no tā, vai bērns mācās valsts vai privātajā dārziņā," norāda Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.
Biedrība uzskata, ka pašvaldību līdzfinansējumā būtu jāietver visas izmaksas, kas ir saistība ar viena bērna uzturēšanos pirmsskolā, pat, ja šīs summas sastāda vien dažus eiro. Piemēram, grāmatvedības pakalpojumi pašvaldību pirmsskolās ir pieejami centralizēti, bet privātās pirmsskolas sedz šos izdevumus paši un līdzfinansējumā tas netiek ietverts. Lai gan šīs summas nav lielas, tās norāda uz metodikas nepilnībām.
Privātās pirmsskolas vērš uzmanību arī uz telpu nomas jautājumu, norādot, ka pašvaldību pirmsskolām telpu noma nerada nekādas izmaksas, bet privātajām pirmsskolām šīs izmaksas var sasniegt pat 100 eiro mēnesī par vienu bērnu. Biedrība arī norāda, ka telpu maiņa, pielāgošana, atbilstoša statusa nodrošināšana un teritorijas labiekārtošana prasa lielas investīcijas. Ja bērns kavē apmeklējumu, izmaksas nesamazinās, tāpēc pašvaldību līdzfinansējumam jāattiecas uz visiem izmaksu aspektiem, tad arī vecākiem nebūtu jāveic maksājums par laiku, kad bērns neapmeklē bērnudārzu.
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība kā iespējamo risinājumu min vienlīdzīgas, godīgas konkurences un apstākļu nodrošināšanu visiem bērnudārziem, piemērojot vienādu maksājuma summu vai pilnībā sedzot izmaksas no pašvaldību līdzekļiem.