Kā gūt labāko no attālinātās mācīšanās un pamanīt vienam otru īstajā brīdī

Par to, kā attālināto mācību laikā iegūt labāko, stāsta Rīgas Starptautiskās skolas (International School of Riga) direktors Šeins Kells (Shane Kells – foto zemāk – red.) . Viņš dalās pieredzē, kas gūta jau iepriekšējā mācību gadā, kad bērni mācījās attālināti.

"Pārejot uz attālinātajām mācībām virtuālajā vidē, mēs tās saglabājam pēc ierastā nodarbību saraksta. Tas skolēniem rada drošības sajūtu par "jauno normālo", jo struktūra netiek mainīta. Rīgas Starptautiskajā skolā sekmējam aktīvo mācīšanos ar darbiem grupās, individuālajiem uzdevumiem. Mācību stundas nav lēkāšana no vienas universitātes tipa lekcijas uz otru. Tajās ietverti arī uzdevumi, kurus skolēni var veikt, novēršot skatu no ekrāna. Starp citu, mēs arī sapratām, ka skolēna videokamerai nav jābūt ieslēgtai visu laiku, lai apliecinātu iesaisti stundā. Ja bērns kādu iemeslu dēļ nejūtas ērti un negrib to ieslēgt, pilnīgi pietiek, ja viņš videokameru ieslēdz mirklī, kad atbild uz skolotāja uzdoto jautājumu. Mums ir jāciena arī skolēnu tiesības uz privātumu.

Attālināto mācību posms ir brīnišķīgs laiks, kad bagātināt skolēnu mācīšanās pieredzi ar dažādu jomu ekspertu vieslekcijām. Dabaszinību nedēļā mēs katru dienu iesaistījām kādas jomas ekspertu, tostarp pārstāves no "Riga TechGirls" un franču mākslinieku Tomeku Žarolimu (Tomek Jarolim). Aktīvi izmantojām arī virtuālās iespējas – skolēni piedalījās dažādos vebināros, pasākumos, piemēram, starptautiskās Eiropas Parlamenta simulācijas "Model European Parliament" debatēs. Šajā periodā var iegūt tādu komunikācijas un sadarbības pieredzi, par kādu klātienē var tikai sapņot. Mēs arī turpinājām kopt tradīcijas un organizēt starptautiskās dienas, kurās izveidojām pavārgrāmatu ar tradicionālām receptēm no visas pasaules, svinējām neatkarības dienu, rīkojām dažādu interešu grupu aktivitātes.

Skolēniem ir nepieciešams arī laiks, kad iespējams balansēt sevi, lai nezaudētu mentālo līdzsvaru un fizisko veselību. Tāpēc ceturtdienu pēcpusdienās mēs atliekam datorus malā un ejam ārā pastaigāties, palasīt grāmatas, darīt lietas, kas palīdz kaut nedaudz "atslēgties" no virtuālās vides. Tieši tā – ne vien skolēni, bet arī skolotāji, kuri ir vienlīdz pakļauti izdegšanas riskam. Mums ir ļoti paveicies ar aktīvu skolēnu pašpārvaldi, kas pavasarī izdomāja dažādas aktivitātes – izaicinājumus, lai motivētu vienaudžus kustēties (piemēram, sacensības, kurš nedēļā noies visvairāk soļu). Tie ne tikai palīdzēja būt fiziski aktīviem, bet arī radīja tik ļoti nepieciešamo savstarpējā atbalsta, kopienas sajūtu.

Attālināto mācību laikā ir liels risks sajusties vientuļam un izolētam. Tāpēc skolotāji rūpīgi vēroja skolēnus un centās noteikt pēc dažādām vizuālajām izpausmēm un komunikācijas, kā skolēnam klājas. Mirkļos, kad raisījās bažas, skolotājs bērnam jautāja, kā viņš vai kāds cits no skolas var palīdzēt. Mēs esam pieejami gan skolēniem, gan vecākiem, turklāt ne vien darba laikā, bet, ja nepieciešams, arī pēc darba dienas beigām. Tomēr vienlaikus saprotam, cik svarīgi ir saglabāt cieņu vienam pret otru un arī reālistiskas savstarpējās gaidas. Attālināto mācību laikā gandrīz visi vecāki apmeklēja sapulces ar skolotājiem. Mēs ik nedēļu informējām vecākus par aktualitātēm skolas dzīvē, divas reizes mēnesī viņus uzrunāja direktors.

Pedagogu komandā organizējām rīta 15 minūšu kafijas sarunas, kurās cilvēkiem bija iespējams pastāstīt par saviem iespaidiem un pieredzi. Mēs meklējām interešu grupas, kurās kopā jogot vai nodarboties ar citām aktivitātēm. Tāpat arī identificējām atbalsta personas kolektīvā, lai būtu droši, ka būs kāds, kurš pajautās, kā klājas, un kuram būs iespējams pastāstīt arī par savām nebūšanām.

Ja vien tas ir iespējams, iesakām vecākiem telpu, kur bērns mācās, iekārtot tā, lai viņi varētu daļēji jeb "ar vienu aci un vienu ausi" uzraudzīt notiekošo. Pārrunājot dienas notikumus, vērts uzdot bērnam atvērtos, izzinošos jautājumus, piemēram: kas bija labākais tavā dienā? Tā izdosies iesaistīt bērnu sarunā, jo uz slēgto jautājumu, vai bija laba diena, atbildē var dzirdēt tikai strupo "jā" vai nē". Viens no padomiem, ko esam devuši vairākiem vecākiem un par ko iespējams diskutēt visvairāk, ir vēlu vakaros un naktīs izslēgt Wi-Fi. Lai cik ļoti mums patīk "iesmaidīt" par to, ka cilvēku vajadzību hierarhijā Wi-Fi jau ir viena no pamatvajadzībām, reizēm bērniem iespēju atpūsties no virtuālās vides var nodrošināt tikai tā.

"Lokdauns", ierobežojumi un attālinātā mācīšanās ir šā laika izaicinošā realitāte gan skolēniem, gan skolotājiem un vecākiem. Mēs visi adaptējamies virtuālajai videi un mācāmies izmantot tās potenciālu. Galvenais ir pareizs fokuss – vienam uz otru – un pamanīt, kad ir nepieciešams savstarpējais atbalsts."