Notiks starptautiska augsta līmeņa konference par agrīnu preventīvu atbalstu Latvijas bērniem

Konferencē eksperti no dažādām pasaules valstīm, tostarp ASV, Austrālijas, Somijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes u. c., dalīsies ar savu valstu labo pieredzi, praksi un zināšanām par atbalsta veidiem un mehānismiem attīstības grūtību novēršanai agrīnās bērnības posmā. Tajā aicināti piedalīties izglītības, veselības, sociālās politikas jomas speciālisti, praktiķi, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, lai diskutētu, kā pēc iespējas ātrāk ieviest agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu bērniem Latvijā.

Pasākumā plānots vienoties par ceļa karti izvirzīto mērķu sasniegšanai – agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu sistēmas izveidošanai un attīstībai.

"Esam pārliecināti, ka bērni ir mūsu valsts nākotne. Nākotne, kurā mums ir jāiegulda, palīdzot attīstīt bērnu izaugsmes potenciālu. Līdz šim Latvijā bērnu labbūtībai politiskā līmenī nav pievērsta pietiekama uzmanība. Valsts atbalsts paredzēts tikai jau nopietnu seku gadījumā jeb "ugunsgrēku dzēšanai", nevis iespējami agrīnai riska faktoru diagnosticēšanai un savlaicīgai to kaitīgās ietekmes mazināšanai. Tieši tādēļ aicinām aktīvi iesaistīties līdzīgi domājošos – vecākus, praktiķus, pedagogus, psihologus, mediķus, politiķus, publiskās pārvaldes speciālistus, nozaru ekspertus un arī tos, kuri vēl stāv malā, lai diskutētu par bērnu attīstības iespēju un vispusīgu potenciāla atklāšanu jau agrīnā vecumā," akcentē Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Pasaules pieredze liecina, ka, iespējami agri atpazīstot bērnu attīstības dažādus šķēršļus, kas saistīti ar veselību, kognitīvo attīstību, psihoemocionālo stāvokli, ģimenes vai sociālās vides ietekmi, ar speciālistu palīdzību un agrīnu valsts atbalstu var sekmīgi mazināt vai pat novērst riskus, tādējādi pozitīvā virzienā mainot bērna attīstības trajektoriju un nodrošinot labākus sasniegumus dzīvē. Eiropas dati liecina, ka preventīvs un agrīns atbalsts var būt nepieciešams no 16 līdz pat 25 procentiem bērnu.

"Pēc statistikas vismaz vienam no desmit bērniem ir diagnosticējami kādi psihiski, uzvedības vai nervu sistēmas attīstības traucējumi, kas ir radušies dažādu bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru sarežģītas mijiedarbības rezultātā. Labā ziņa ir tāda, ka pašlaik mums ir zināmas tiešām efektīvas palīdzības metodes, bet tām ir viena kopīga īpašība – tās ir agrīnās intervences metodes. Jo ātrāk saprotam, ka kaut kas bērna attīstībā nenotiek pareizi, agrīnāk atpazīstam grūtības un sniedzam uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu psihosociālu rehabilitāciju, jo lielāks ir mūsu iespēju loks – vairāk varēsim sasniegt ar salīdzinoši mazākiem resursiem.

Viens no maniem kā bērnu psihiatra mīļākiem citātiem ir Frederika Duglasa teiktais: "Ir vieglāk izaudzināt spēcīgu bērnu, nekā izārstēt salauztu vīrieti." Ar nepacietību gaidu PKC konferenci, jo tās organizatoriem brīnumainā kārtā ir izdevies piesaistīt vairāku pasaulē atzītu un efektīvu preventīvo un agrīnās intervences programmu autorus un praktizētājus no visas pasaules. Ceru, ka vismaz daļu no tām mums tuvākajos gados izdosies ieviest praksē arī Latvijā," uzsver Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Valsts atbalsts nozīmē valsts un pašvaldību finansētu profesionālu pakalpojumu grozu. Ja konkrētu pakalpojumu izstrādei un īstenošanai ir publisks finansējums, tad ir lielāka atsaucība arī no citiem partneriem – ārvalstu donoriem vai privātās publiskās partnerības dalībniekiem.

Konferencē tiks diskutēts, kā agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu veidot efektīvu, pierādījumos balstītu, nodrošinot bērna vajadzībām atbilstoša, visaptveroša pakalpojumu groza izstrādi un pārvarot aizspriedumus, kas traucē dažādu sektoru un bērna dzīvē iesaistīto pieaugušo savstarpējo sadarbību. Tāpat tiks prezentētas pasaulē atzītas agrīnā preventīvā atbalsta programmas, kas ir uzrādījušas augstu efektivitāti un spēju sasniegt rezultātus. Tās iezīmēs bērna attīstības grūtību dažādību, kam nepieciešami speciāli pielāgoti instrumenti, kā arī sekas, ar kādām ģimenes un sabiedrība kopumā saskaras tad, ja problēmas netiek laikus identificētas un netiek nodrošināts agrīns atbalsts. Aprēķini liecina, ka darbs ar seku novēršanu izmaksā pat 14 reizes vairāk nekā ieguldījumi problēmu savlaicīgā risināšanā un agrīnā preventīvā atbalstā.

"Ir pēdējais brīdis dažādām nozarēm kopā vienoties par bērnu agrīnās atbalsta sistēmas izveidi, pēc iespējas agrāk nodrošinot profesionāļu iesaisti un valsts atbalstu, centrā liekot bērna vajadzības konkrētajā vecuma posmā. Tikai šādi varēsim jau laikus palīdzēt visiem bērniem un, iespējams, pozitīvi mainīt viņu nākotni. Strādājot ar bērnu stiprajām pusēm un prasmēm, varam vairot viņu pašpārliecinātību un novērst negatīvās tendences. Tā ir uz zinātniskiem pētījumiem un pasaules labāko praksi balstīta pieeja – strādāt apsteidzoši un ar cēloņiem, nevis vēlāk jau ar sekām. Tā ir gan reāla tūlītēja palīdzība bērniem, gan arī ilgtermiņā būtisks finanšu ietaupījums," uzsver Rudīte Osvalde, PKC vadītāja vietniece, "Stop 4–7" programmas ieviešanas Latvijā grupas vadītāja.

Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma prioritāri nodrošinātu pakalpojumus bērniem līdz pusaudža vecumam, ieskaitot bērnus skolas pirmajās klasēs un jo īpaši līdz četru gadu vecumam. Uzmanību būtu nepieciešams fokusēt gan neizveidotas un tādēļ traumējošas bērna un viņa vecāku emocionālās piesaistes gadījumos, gan situācijās, kad dažādu iemeslu dēļ vecākiem var nebūt pietiekama izpratne par bērna vajadzībām un attīstību, kas nenoliedzami palielina gan bērna traumatisma, gan vardarbības, gan citu sociālu problēmu veidošanās riskus. Tāpat agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas fokusā būtu jābūt bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai aizdomām par to, bērniem, kuri izjūt sociālemocionālās grūtības, kā arī bērniem ar trauksmainu uzvedību vai kognitīvās attīstības grūtībām. Mērķēts un savlaicīgs atbalsts nodrošinātu gan labāku bērnu sociālo iekļaušanos, gan arī uzlabotu sasniegumus skolā un turpmāk dzīvē.

Konferenci organizē Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sadarbībā ar partneriem – Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Bērnu labklājības tīklu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Ar konferences programmu un runaspersonām iespējams iepazīties šeit. Tā notiks tiešsaistē un konferencē aicināti piedalīties visi interesenti, iepriekš reģistrējoties šeit.

Konferenci informatīvi atbalsta sabiedriskā medija portāls LSM.lv, Delfi.lv un ģimenes portāls Cālis.lv.

Konferencei "Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika" 12. novembrī varēs sekot tiešraidē arī sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, portālā www.calis.lv, PKC Facebook kontā @LViedvesmo, Latvijas Pašvaldību savienības tīmekļvietnē www.lps.lv.