Kristīne Lepnāne: interešu izglītības piedāvājums īpašajiem bērniem ir ierobežots, pieprasījums – liels

Interešu izglītībai jābūt pieejamai ikvienam bērnam. Šobrīd bērni ar funkcionālajiem traucējumiem nereti apmeklē dažādus pulciņus speciālajās skolās, kurās mācās, kas ir ļoti lietderīgi, taču vienlīdz svarīgi, lai bērniem būtu iespēja nomainīt vidi un tikties ar vienaudžiem ārpus savas klases. Vecāki, kuru bērni mācās speciālajās skolās, bieži vien pat neaizdomājas, ka varētu vest bērnu uz pulciņiem arī ārpus skolas.

Speciālajās skolās vienā klasē mācās tikai daži bērni, tāpēc ikdienas komunikācija notiek ļoti šaurā lokā. Nereti bērns komunicē tikai ar saviem ģimenes locekļiem, klases biedriem un dažiem pedagogiem, taču ikviena bērna attīstībai un emocionālai labsajūtai ir svarīgi kontaktēties un iepazīties arī ar citiem bērniem, nodibināt draudzību, mācīties kopā ar dažādiem pedagogiem, kā arī nomainīt vidi un apmeklēt dažādas nodarbības, kas atšķiras no skolā apgūstamā.

Saprotot, ka Latvijā ir daudz bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, personīgi apzvanīju daudzus interešu izglītības nodrošinātājus, kuri publiski pieejamā informācijā bija norādījuši, ka nodarbības var apmeklēt arī bērni ar traucējumiem. Internetā nereti viss ir skaisti aprakstīts un minēts, ka vismaz vienu bērnu var integrēt katrā nodarbībā, tomēr, kad sākas pieteikšanās process, ir daudz un dažādi jautājumi par to, cik smagas ir problēmas, un rezultātā ir atbilde, ka mēģināt, protams, var, bet ir liela iespēja, ka nekas nesanāks. Īpaši, ja bērns ir ar autiskā spektra traucējumiem vai ar Dauna sindromu.

Nodarbību pirmsākumi meklējami mākslas pulciņā, ko uzņēmums finansēja no saviem līdzekļiem, taču ģimeņu interese un bērnu prieks par mākslas nodarbībām bija tik liels, ka ātri kļuva skaidrs – ideju vajag attīstīt un rast iespēju uzņemt plašāku bērnu skaitu. Domājot par piemērotāko formu, bija jāņem vērā arī fakts, ka īpašo bērnu vecākiem ikdienā jau tā ir daudz izdevumu un tēriņu, piemēram, rehabilitācijai u.tml., tāpēc bija jādara viss, lai vecākiem būtu pēc iespējas mazāki izdevumi. Veiksmīga sadarbība ar finanšu institūciju "Altum" ļāva piedāvāt trīs dažādas programmas, turklāt ir arī valsts mērķdotācija un šobrīd notiek sarunas ar Rīgas domi par iespējamo pašvaldības atbalstu. Likums nosaka, ka pašvaldībai ir jāatbalsta šādas programmas, taču līdz šim nav bijušas situācijas, kad privātais uzņēmums piedāvātu šādu pakalpojumu.

Bērniem ir iespēja apmeklēt nodarbības mākslā, mūzikā un improvizācijas kustībā. Pēdējais gan izklausās ļoti sarežģīti, taču patiesībā tā ir sportiska aktivitāte, kurā mūzikas pavadījumā bērni attīsta koordināciju, darbošanos pāros, darbojoties uz speciāliem paklājiņiem – pēdu jūtīgumu u.tml. Ar bērniem strādā profesionāli nozares pedagogi, attiecīgi – mūzikas un mākslas pedagogi, kuri izgājuši speciālu apmācību, lai varētu strādāt ar īpašajiem bērniem. Tāpat katrā nodarbībā ir arī asistents, kuram ir profesionālā kvalifikācija.

Lielākais gandarījums ir redzēt, cik daudz bērni iegūst no katras nodarbības un ar kādu prieku viņi nāk un tiekas ar vienaudžiem un skolotājiem. Ja nodarbībā bērni apgūst kādu dziesmu, viņi nereti to turpina dziedāt arī nākamajā dienā mājās. Bērni ir iemīļojuši gan mākslu, gan mūziku. Viņi savstarpēji dalās un vairo pozitīvās emocijas, iepazīstas un veido jaunas draudzības. Uzplaukst arī pirmās simpātijas. Bērniem ir ļoti svarīgi, lai viņu simpātija redz un dzird, kā skolotājs uzslavē viņu paveikto.

Patiesībā daudz iegūst arī vecāki – viņi zina, ka neved bērnu uz pieskatīšanas vietu, bet pie profesionāliem pedagogiem. Un, kad vecāki redz arī rezultātu, viņi nereti ir pārsteigti, ka to spēj paveikt viņu bērns. Mākslā, protams, šo rezultātu var redzēt īpaši labi, un bērni rada daudzus izstāžu cienīgus darbus. Liela nozīme ir tam, ka ar bērniem strādā mūzikas un mākslas profesionāļi – tas sniedz pavisam citu pievienoto vērtību.