Foto: Shutterstock
Domājot par valsti, par bērniem – kā Latvijas nākotni, nākas secināt, ka mums Latvijā, nereti ir visai dīvainas un sarežģītas attiecības ar laiku. Ja mēs pastāvīgi sev nejautājam: "Kāds šodien gadsimts aiz loga?", tad diezgan viegli par to tiek aizmirsts. Izglītība, audzināšana, pedagoģija, atbalsts bērnībai un ģimenēm, – tās visas ir sociāli orientētas darbību sistēmas, kuras zināmā mērā var salīdzināt ar tādām kā "laika mašīnām". Atliek tikai kādas sistēmas "operatoram" mazliet ieslīgt rutīnā, "iesnausties", un "mašīna" apstājas, un laiks lielā ātrumā paskrien garām…. Attopoties diezgan bieži atliek vien konstatēt, ka bērni un ģimenes dzīvo šodien, bet sistēmu izmantotie instrumenti, pieejas un darba paņēmieni savā vairumā ir no vakardienas…

Ir 21. gadsimts. Dzīves standarti mainījušies. Pasaules attīstības temps ir paātrinājies. Globalizācija mainījusi cilvēkus, viņu dzīves modeļus. Cilvēka sadarbības veidi ar pasauli ir savērpti daudz un dažādos mijattiecību un ietekmju tīklos. Ir ļaudis, kas ātri adaptējas un spēj uzturēt šo straujo attīstības tempu, bet – ir tādi, kuriem grūtāk tikt līdzi. Iespējas ir, bet izaicinājums ir – kā šodien bērnam palīdzēt izmantot visas attīstības iespējas.

Stratēģiskais izaicinājums un vienlaikus arī praktiskais jautājums ir – vai to sistēmu, kas strādā ar bērnu (veselības, izglītības, labklājības, kultūras, juridiskām u.c.), rīcībā ir pietiekamas zināšanas, profesionālisms, izpratne, mērķtiecība un pietiekami daudz instrumentu Latvijas nākotnes cilvēka veidošanai šodien?

SkolēnsbērniSkola

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit