Kā veidot Latvijas nākotnes cilvēku jau šodien?

Ir 21. gadsimts. Dzīves standarti mainījušies. Pasaules attīstības temps ir paātrinājies. Globalizācija mainījusi cilvēkus, viņu dzīves modeļus. Cilvēka sadarbības veidi ar pasauli ir savērpti daudz un dažādos mijattiecību un ietekmju tīklos. Ir ļaudis, kas ātri adaptējas un spēj uzturēt šo straujo attīstības tempu, bet – ir tādi, kuriem grūtāk tikt līdzi. Iespējas ir, bet izaicinājums ir – kā šodien bērnam palīdzēt izmantot visas attīstības iespējas.

Stratēģiskais izaicinājums un vienlaikus arī praktiskais jautājums ir – vai to sistēmu, kas strādā ar bērnu (veselības, izglītības, labklājības, kultūras, juridiskām u.c.), rīcībā ir pietiekamas zināšanas, profesionālisms, izpratne, mērķtiecība un pietiekami daudz instrumentu Latvijas nākotnes cilvēka veidošanai šodien?

Abstrakti pareizā atbilde it kā ir ļoti vienkārša – valstij, valsts sistēmām, to institūcijām ir jārada tādi apstākļi, lai bērna attīstības procesā iesaistītie – ģimenes un profesionāļi, var izdarīt katrs savu labāko darbu bērnam. Taču, tikko paraugāmies uz valsts nākotnes cilvēka veidošanas reālo praksi un reāli pieejamajiem atbalsta pakalpojumiem, tad lielākoties atbilde ir tikai teorētiska, bez reālā seguma.

Bērnu pirmie dzīves gadi būtībā ir kritiski gadi ikvienam bērnam. Viņu straujas smadzeņu attīstības periodā katru sekundi veidojas vairāk nekā viens miljons jaunu neironu savienojumu. Tāpēc, kas notiek bērna dzīves pirmajos gados, var likt viņu izaugsmes ceļā virzīties uz turpmākiem panākumiem, tostarp labāku veselību, augstākiem izglītības sasniegumiem un lielāku finansiālo labklājību vēlāk jau esot pieaugušajiem, vai arī diemžēl nedoties labākajā iespējamā virzienā. Ja bērna agrīnā attīstība tiek atstāta novārtā, tad viņu fiziskās un garīgās veselības, emocionālās drošības, kultūras un personas attīstības iespēju pamati tiek sagrauti, un nākotnē varam sagaidīt jaunus problēmbērnus, pusaudžus, jauniešus un pieaugušos un atvērt valsts resursu maku arvien jaunu un jaunu krīzes risinājumu finansēšanai.

21. gadsimtam aiz loga būtu jāliek izvēlēties valsts sistēmu attīstības tālāko ceļu, – meklējot un atrodot risinājumus, kā bērnus veidot par Latvijas nākotnes cilvēku jau šodien. Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic plašu izpēti par dažādu pasaules valstu pieredzi valsts sistēmu modernizācijā un dažādu attīstības risinājumu izstrādē attiecībā uz efektīvu agrīnās bērnības rīcībpolitikas veidošanu. Attīstīto pasaules un Eiropas valstu īstenoto pārmaiņu pieredze ļauj secināt – ka pēc savas būtības agrīnās bērnības joma vēsturiski ir bijusi un ir starpdisciplināra joma. Efektīvai bērnu pozitīvas attīstības un mācīšanās veicināšanai agrīnā vecumā ir vajadzīga izteikti starpnozaru profesionāla un uz vienotu rezultātu orientēta pieeja.

Pārnozaru un starpdisciplinārais profesionālisms ir mūsdienīga problēma. Efektīvas prakses izaicinājums ir dažādu profesionāļu kopsadarbības kompetenču attīstība, kuri, pārsniedzot katra sektora monoprofesionālismu, vienojas kopīgā bērnam svarīgo attīstības uzdevumu un vienotas agrīnā preventīvā atbalsta rīcībpolitikas izpratnē un īstenošanā, tai skaitā arī integrētā resursu plānošanā un nodrošināšanā.

Starpdisciplināra, uz sistēmām orientēta perspektīva ir būtiska, lai profesionāļi, īpaši attīstoties savā praksē, integrētu vairāku jomu zināšanu avotus saskaņotā pieejā savam darbam. Tas nozīmē, ka agrīnā preventīvā atbalsta jomā strādājošiem speciālistiem ir jāintegrē zināšanas par visiem bērnu attīstības aspektiem – sākot ar dažādu akadēmisko disciplīnu saturu, agrīnās intervences (iejaukšanās) programmām bērnu attīstības grūtību pārvarēšanai un citām veselības un sociālās labklājības programmām bērniem un jauniešiem, tostarp runas un valodas terapijām, kognitīvās un psihoemocionālās attīstības terapijām, speciālo izglītību, ģimenes dinamiku, garīgo veselību un vairākām citām pieejām mazu bērnu un viņu ģimeņu visaptverošas labbūtības nodrošināšanā.
Tieši jautājumi par valsts mēroga plaša sadarbības tīkla veidošanu ir mūsu ar partneriem organizētā foruma "Laimīgi bērni" 12. novembra konferences "Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika" darba kārtībā. Mēs aicinām uz diskusiju par agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas un pakalpojumu tīkla veidošanu Latvijā. Par vienojoša ietvara veidošanu agrīnā preventīvā atbalsta speciālistu lomu, pienākumu, profesionālo standartu izstrādei, par saskaņotu sagatavošanos un ceļiem, kā organizēt valstī kopumā koordinētu atbalsta pakalpojumu tīklu u.tml. Lai bērni un viņu vecāki līdz bērnu skolas vecumam nepaliktu lielākoties vieni ar savām problēmām vai pat vēl īsti neapjaušot, ka problēmas jau ir radušās, bet nav pamanītas.

Būt profesionālim darbā ar maziem bērniem nozīmē ne tikai kvalifikāciju, apmācību, prasmes, zināšanas, instrumentus un pieredzi, bet arī attieksmi un vērtības, ideoloģiju un uzskatus, ētikas kodeksu un kaislību. Arī šīm kvalitātēm būtu jābūt agrīnā preventīvā atbalsta speciālista profesijas standartos. Profesionalitāte ir ne tikai individuāla kompetence, bet arī profesionālās grupas un tās organizatorisko struktūru ideoloģija un laba kopdarbība. Tāpēc Latvijai ir vajadzīga vienoti koordinēta atbalstoša profesionālā infrastruktūra ar kopīgām vērtībām un atbildību, ar vienojošu pārliecību un pieeju agrīnās bērnības politikai, lai panāktu, ka valsts atbalsta pakalpojumi ir bērnu un viņu ģimeņu, un sabiedrības uzticības cienīgi. Lai vecāki jebkurā situācijā, kas rodas ar mazo bērnu, zinātu, kurp vērsties, un arī tad, ja lielu problēmu vēl nav, ģimenes ārsts vai pirmskolas pedagogs ar zinātnē balstītu instrumentu palīdzību spētu laikus identificēt vēl tikai veidojošos, milztošo problēmu vai risku.

Aicinām piedalīties 12. novembra konferences darbā. Aicinām foruma "Laimīgi bērni" ietvarā līdzdarboties agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveidē visiem Latvijas bērniem! Lai mūsu izmantotie atbalsta instrumenti, pieejas un darba paņēmieni savā vairumā kļūtu mūsdienīgi, ērti un lietotājam saprotami, un galvenais – sniegtu mūsu bērniem to, kas viņu attīstībai visvairāk nepieciešams, ļaujot izaugt par laimīgiem un sevī pārliecinātiem pieaugušajiem!