"Dēliņa plānotais dzemdību datums bija 31. oktobris, taču, tam tuvojoties, viņš nemaz nedomāja dzimt. Kā pēdējais laiks, līdz kuram varam gaidīt dzemdības, bija noteikts 8. novembris. Es devos garās pastaigās, lai mudinātu mazo dzimt," savu stāstu iesāk mamma.
Viņa neslēpj, ka jau sācis kaitināt – bērns nedzimst un nedzimst. "Ar vīru nospriedām, ka bērnam jāizdomā vārds. Bijām izskatījuši kalendāru un piefiksējuši vārdus, kas mums patīk - "favorīti" bija Artūrs un Enriko. Bet, tā kā bija jau sācies novembris, kas Latvijai ir svētku mēnesis, nolēmām doties pastaigā uz Brāļu kapiem, lai paskatītos, kādi vārdi bijuši latviešu strēlniekiem. Tā nu radās ierosme diviem jauniem vārdiem – Bruno un Hermanis... Bija atrodams arī iepriekš "acīs iekritušais" Artūrs. Tomēr lēmumu vēl nepieņēmām.
8. novembrī aizbraucu uz slimnīcu un, veicot grūtniecības laika pārrēķinus, mums ļāva vēl gaidīt radības līdz 10. novembrim. Tā kā arī tad nekas nesākās, 10. novembrī dzemdības sāka ierosināt. Procedūras sākumā vīrs nevarēja pievienoties, jo visas ģimenes palātas bija aizņemtas, bet dzemdībās gan varējām būt kopā," stāsta Austra, kurai šis ir pirmais bērniņš.
Kamēr vēl nebijis skaidrs, kā viss attīstīsies, viņa ar vīru telefoniski spriedusi – vai mazais piedzims 10. vai 11. datumā. Vīrs prognozējis, ka 11. novembrī. Tā arī bija – dēls piedzima Lāčplēša dienas rītā.
Tā kā vīrs pēc dzemdībām atkal nevarēja būt kopā ģimenes palātu trūkuma dēļ, abi nosprieduši, ka lēmumu par vārda likšanu vēl atliks – lai kopīgi var pavērot mazo: "Dzemdību zālē arī izstāstījām dzemdību komandai, ka mums ir savs īsais saraksts ar tīkamiem vārdiem – Bruno, Hermanis un Artūrs, bijām gatavi uzklausīt vēl citus ieteikumus. Likās – ja, neskatoties uz visiem maniem centieniem, lai bērns piedzimtu ātrāk, viņš spītīgi gaidījis savu dienu un piedzimis 11. novembrī, tik zīmīgā datumā, būtu jauki likt kādu no atlasītajiem vārdiem, kurus atradām starp strēlnieku vārdiem.
Vīrs bija sajūsmā, ka Dzemdību nama "Facebook" ziņas komentāros visvairāk tika atbalstīts viņam tīkamais vārds – Bruno. Tika piedāvātas arī jaunas idejas, piemēram, īpatnējais vārds Jorģis – interesants. Daudz iesaistījās draugi un viens pat izkopēja sarakstu, kādi vārdi bijuši strēlniekiem ar tādu pašu uzvārdu," stāsta mamma.
Kāda paziņa vēsturniece, "Facebook" ziņu pārpublicēja un bija daži komentāri, ka Bruno un Hermanis nav īsti latviešu strēlnieku vārdi. Austra aizdomājas: "Jā, ir latviski vārdi kā Jānis vai Pēteris, taču Latvijas vēsturē redzams, ka ilgu laiku esam bijuši Vācijas sastāvdaļa, un arī strēlniekiem likti gan vāciski, gan krieviski, gan ebreju vārdi. Vai latviešu strēlnieku par mazāk esošu latviešu strēlnieku padara viņa ne tik latviskais vārds? Bruno pat nebija izplatītākais vārds starp latviešu strēlniekiem! Jā, bija Kārlis un Pēteris, arī Augusts, kas ir salīdzinoši jaunvārds, taču turpat bija arī Joske un Zāmuels – ebreju vārdi latviešu strēlniekiem.
Man likās svarīgi, lai vārds arī starptautiski labi skanētu. Jo, piemēram, manu vārdu, Austra, ārzemēs skandē visvisādi. Vienā starptautiskā konferencē mani nosauca par Austriju, bet citā konferencē pat bukletā biju nodēvēta par Austrāliju! Vārds Bruno, kādā beigās dēlu nosaucām, ir starptautiskas izcelsmes un nāk no vārda "brūns". Lāčplēša diena saistās arī ar lāčiem, un tie Latvijā ir brūni. Kādēļ nesaistīt to simboliski kopā, ja reiz dēls dzimis šādā dienā?" teic mamma.
Beigu beigās jaunie vecāki apstājušies pie diviem vārdiem – Bruno un Hermanis. "Man vairāk uzrunāja otrais, vīram pirmais. Galu galā "uzvarēja" Bruno, par labu vīram, jo spriedu – gan dēlam, gan vīram ir īpašas formas labā auss. Tieši labā – ar spicumiņu, it kā elfam. Tādēļ nolēmu šīs līdzības dēļ nosliekties par labu vīra izvēlei," pasmaida Austra.
Pirmās dienas dzemdību namā esot bijušas grūtākas, bet nu visi var būt kopā, mājās. "Mājās ir jauki – bērns ir ļoti omulīgs, nav nekāda "trakā frikadele", trijatā ņemamies. Ir harmonisks laiks – bērns kā pēc pulksteņa trīs stundas paguļ un tad mostas, nomainām autiņbiksītes, paēd un atkal guļ. Ir jauki," mamma raksturo pirmo laiku ar bērniņu.
Vēlam Bruno Bernānam un viņa vecākiem veselību, prieku, saskaņu!
Kopumā 11. novembrī Rīgas Dzemdību namā piedzima astoņi puisēni un desmit meitenītes.
Ja kādu uzrunā ideja meklēt vārdu latviešu strēlnieku sarakstos, vārdus var skatīt arī: www.latviesustrelniekusaraksts.lv
Ja esat jau vecāki vai gaidāt mazuli, kā jūs izdomājāt sava bērna vārdu?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
