LindasR plaukts - 690
Foto: Publicitātes foto
Latvijā trūkst agrīnās prevencijas, un bērnu politika pārsvarā tiek koncentrēta tiesību aizsardzības jomā, kur vairāk izmanto pāraudzināšanas, sodošo, nevis pakalpojumu sniegšanas pieeju. Tāpat sadrumstalotajā vairāku ministriju politiskajā atbildībā nav rodams vienots redzējumus, kā turpmāk attīstāma bērnu politika Latvijā kopumā. Lai arī starptautiskie normatīvie akti un rekomendācijas jau krietni sen akcentējušas ieguldījumu nepieciešamību bērnos viņu agrīnā vecumā, Latvijā tā arī gadiem neesam spējuši spert izšķirīgo soli, lai izveidotu preventīvā atbalsta sistēmu, kas efektīvi rūpējas par bērnu no piedzimšanas brīža un jau pirms tā.

Eiropas Savienības un pasaules konteksts

Pagātnē bērnu tiesības Eiropas Savienībā (ES) ir attīstījušās fragmentāri. Vēsturiski Eiropas tiesību akti bērnu tiesību jomā ir bijuši orientēti galvenokārt uz konkrētu ar bērniem saistītu aspektu risināšanu attiecībā uz plašākām ekonomiskām un politiski motivētām iniciatīvām, piemēram, patērētāju aizsardzības un personu brīvas pārvietošanās jomā. Tomēr pēdējā laikā bērnu tiesības ir aplūkotas kā daļa no vairāk koordinētas ES darba kārtības, pamatojoties uz trim galvenajiem pagrieziena punktiem1.

Eiropas SavienībaCilvēktiesībasbērni

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit