Četras pamatlietas, lai uzsāktu veselīga dzīvesveida ceļu

Ieskriet virtuvē pēc mazas uzkodas ir kļuvis vieglāk kā jebkad agrāk. Tikpat viegli ir aizsēdēties pie datora un attapties, kad ir pienācis jau vakariņu laiks, bet brokastis tā arī nav atradušas ceļu uz vēderu. Ne viens, ne otrs variants nav labs pamats veselīgam ēšanas režīmam.

Ievērot visas dienā nepieciešamās ēdienreizes var palīdzēt maltīšu sagatavošana brīvdienās, piemēram, sagriežot sastāvdaļas salātiem vai pagatavojot zupu, ko atliks tikai uzsildīt, tā neuztraucoties par nepieciešamo laiku aizņemtās darba nedēļas steigā. "Lai atcerētos ieturēt maltītes konkrētā laikā, var noderēt dažādas lietotnes, piemēram, "BetterMe" vai "Water Drink Reminder", kas informē lietotāju par laiku ēšanai vai laiku, lai padzertos ūdeni. Tāpat ir arī neskaitāmas lietotnes, kas palīdz sastādīt maltīšu plānu, atvieglojot mūžīgo jautājumu – ko ēst," stāsta Mikus Tillers, "Huawei" produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Tikpat svarīgi, kā maltīšu regularitāte, ir arī vieta, kur maltīte tiek ieturēta. Svarīgi mājās nodalīt darba zonu no ēšanas zonas, lai spētu pilnvērtīgi izbaudīt ēdienreizi un veltīt laiku atpūtai. Atvēlot 30 minūtes maltītei bez datora klātbūtnes, ļaus atgriezties pie darbiem ar jaunu enerģijas pieplūdumu.

Pieaugušam cilvēkam nepieciešamas septiņas līdz deviņas stundas miega, bet ar to vien nepietiek. Izvēlētais miega daudzums ir jāievēro katru diennakti. Reizēm šķiet, ka nekas traks nenotiks, ja vienu nakti gulēsim par pāris stundām mazāk vai vairāk, bet šāda veida miega režīma saraustīšana liek cilvēkam justies nogurušam nākamās dienas laikā, zaudējot gan spēju koncentrēties, gan enerģiju veikt citus ikdienas darbus.

"Līdzīgi, kā lietotnes var palīdzēt ar atgādinājumiem par ēdienreizēm, tehnoloģijas var palīdzēt ieturēt vienādu miega režīmu katru nakti un arī novērtēt miega kvalitāti. Piemēram, viedpulkstenis nakts laikā mēra dažādus veselības rādītājus, kas ietekmē miega kvalitāti – miega fāzes, sirdsdarbības un elpošanas monitoringu, kā arī miega dziļuma pakāpes novērtēšanu, netraucējot ierīces valkātājam gulēt, tajā pat laikā sniedzot precīzu analīzi par iegūto miega daudzumu," skaidro Mikus Tillers.

Pēc "Ipsos" globālās aptaujas datiem vairāk nekā trešdaļa respondentu ir atzinuši, ka viņus visbiežāk no fiziskām nodarbēm attur laika trūkums. Taču, pavadot lielāko dienas daļu mājās, ir grūti piespiest sevi sākt pildīt vingrinājumus vai doties skrējienā, it sevišķi, ja laikapstākļi nelutina.

Ne vienmēr ir jāplāno atsevišķa treniņu programma – viegli veicamas aktivitātes var integrēt ikdienas gaitās. Piemēram, kad ir pienācis laiks doties uz veikalu, var izvēlēties veikt mērojamo attālumu ar kājām nevis ar automašīnu vai citu transportlīdzekli. Ierastā 10 minūšu suņa pastaigas maršruta vietā var izvēlēties garāku – patīkami pārsteigts būs gan cilvēka ķermenis, gan arī suns. Arī dažādi pienākumi mājās var kļūt par iemeslu izkustēties, piemēram, drēbju skapja revīzija vai izsēdētā dīvāna ģenerāltīrīšana. Turklāt pēc šādas aktivitātes būs gandarījums gan par paveikto darbu, gan izkustēšanos.

Vai tas būtu viedtālrunis, dators vai TV ekrāns, mūsdienās grūti izbēgt no skatīšanās ekrānā. Kamēr izslēgt ekrānu klātbūtni ir gandrīz neiespējami, var ieviest dažādus vieglus paņēmienus, kas ļaus acīm atpūsties no zilās gaismas ietekmes.

"Labs veids, kā atpūtināt acis, ir 20-20-20 likums. Tas paredz, ka katras 20 minūtes cilvēks 20 sekundes skatās sešu metru attālumā. Sākumā tik stingrs grafiks varētu šķist grūti realizējams, taču šādi paradumi ir jāveicina pamazām, piemēram, sākot ar to, ka vismaz reizi stundā pieceļamies no darba vietas un izkustamies, atstājot viedtālruni un datoru uz darba galda. Veltot piecas minūtes tikai un vienīgi sev, ļaus saglabāt vienmērīgu enerģijas daudzumu visas dienas garumā," stāsta Tillers.