LindasR plaukts - 712
Foto: Publicitātes foto
Dzirdot terminu "zinātne", daļa sabiedrības primāri domā tieši par eksaktajām zinātnēm, bet vēl daļa pat apšauba citu nozaru tiesības atrasties "zinātņu māsu" saimē. Pagājušajā nedēļā Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce ievēlēja divpadsmit korespondētājlocekļus – tajā skaitā arī profesori Zandu Rubeni, kura pārstāv pedagoģiju un izglītību, tā vēlreiz apliecinot, ka pedagoģija ir līdzvērtīga matemātikai, ķīmijai, informātikai, fizikai, jurisprudencei un citām zinātnēm, un atgādinot, ka varam lepoties ar mūsu pedagogiem.

Gadsimtiem ilga diskusija

Kāpēc mēdzam aizmirst, ka arī izglītība un pedagoģija ir pilntiesīgas zinātnes? Diskusija par to, vai izglītība ir zinātne vai māksla, īpaši aktuāla kļuva jau pagājušā gadsimta 20. gados, kad vairāki pētnieki norādīja, ka šī nozare piederīga gan zinātnei, gan mākslai. Starp citu, jau tolaik izglītības nozares pārstāvjus aicināja domāt starpdisciplināri, kas šodienas kontekstā kļūst arvien aktuālāk teju ikvienā jomā. Neraugoties uz diskusiju, ir virkne faktu, kas apliecina – izglītība un pedagoģija ir zinātne. Lai kļūtu par labu pedagogu, ir nepieciešamas gan zināšanas par mācīšanas metodēm, mērķiem, programmatiskiem aspektiem, bērnu un jauniešu uzvedību, filozofiju, psiholoģiju un citām jomām, gan prasmes un, nenoliedzami, arī meistarība ar šo zināšanu kopumu sasniegt pēc iespējas augstākus izglītojamo mācīšanās rezultātus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!