"Tele 2" un SKDS pētījumā aicināja pašus vecākus novērtēt sajūtu par sevi kā vecākiem. Aptaujā piedalījās 1001 vecāks, kuriem ir bērni vecumā no diviem līdz 17 gadiem. Gandrīz puse jeb 46 procenti šo Latvijas vecāku uzskata, ka bērnus digitālajā laikmetā audzināt ir grūtāk nekā laikā, kad auga viņi paši.
"Domājams, vecākiem tagad tas šķiet grūtāk, jo ir mainījusies izpratne par to, ko nozīmē būt labam vecākam un kas ir labi pavadīta bērnība. Rietumu pasaules, tostarp arī Latvijas, fenomens ir tāds, ka šobrīd uz vecākiem tiek izdarīts milzīgs sabiedrības spiediens. Antropologi un citi sociālie zinātnieki šo laiku mēdz saukt arī par neoliberālismu – tas nozīmē, ka tiek uzsvērta indivīda atbildība, viņš ir atbildīgs pats par sevi, viņam nav jāpaļaujas uz sociālo atbalstu un valsti kā potenciālu aprūpētāju dažādās dzīves sfērās. Tam likumsakarīgi seko princips – sevī visu laiku ir jāinvestē, jāapgūst kādas prasmes, tostarp jāiegulda personības attīstībā. Un kā tas attiecas uz bērniem? Tas nozīmē, ka vecākiem jārūpējas par paaudzi, kurā jāizveido darba tirgū konkurētspējīgs cilvēks. Lai viņš kā indivīds nepazustu pasaulē. Tas prasa no vecākiem rūpēties, lai bērns attīstītu dažādas prasmes, un ieaudzināt tās no bērna kājas, lai atvase būtu produktīva. Protams, visos laikos vecāki gribējuši izaudzināt labu cilvēku. Taču ir atšķirība starp labu cilvēku un produktīvu sabiedrības locekli," min antropoloģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
