Bērnudārzā 'iet' visa ģimene, ne tikai bērns. Kā izvēlēties un mainīt pirmskolu

Izvēlēties piemērotāko bērnudārzu – tas ir uzdevums, ar ko saskaras gandrīz visas ģimenes un liela daļa izvērtē ļoti dažādus aspektus. Darbojoties pirmsskolas izglītības jomā gandrīz desmit gadus, esmu novērojusi, ka primāri izvēli ietekmē radu, draugu un paziņu pieredze, kā arī atsauksmes sociālajos medijos un citu vecāku pieredze. Mūsdienās vecākiem ir ļoti plašas pieredzes apmaiņas iespējas. Ja ģimenē ir vairāki bērni un vecākajiem ir bijusi pozitīva pieredze pirmsskolā, vecāki visbiežāk arī jaunākos bērnus vēlas vest uz to pašu bērnudārzu, taču arī draugu bērnu pieredze ir vienlīdz būtisks aspekts.

Svarīgs faktors ir arī atrašanās vieta – tas gan nenozīmē, ka bērnudārzam vienmēr jāatrodas tuvu mājām. Ja vecāki ir strādājoši, iespējams, labs risinājums būs pirmsskola, kas ir netālu no darbavietas. Arī tas ļaus daudz ērtāk plānot dienu un ietaupīt laiku.

Vēl viens faktors, kas ietekmē izvēli, ir arī mācību maksa, tomēr ne vienmēr tas ir noteicošais. Ir virkne gadījumu, kad ģimenes nolemj nemainīt pirmsskolu pat gadījumā, kad atbrīvojas iespēja saņemt šo pakalpojumu par zemāku cenu. Diemžēl ir arī ģimenes, kuras ir spiestas izvēlēties lētāko pakalpojumu, kaut arī labprāt paliktu jau iepriekš izvēlētajā bērnudārzā. Ir situācijas, kad finanšu iespējas nosaka izvēli, kaut arī emocionāli bērnam un ģimenei labāk būtu palikt esošajā pirmsskolā. Visbiežāk tie ir gadījumi, kad bērns apmeklē privāto pirmsskolu, kam ir mazāks līdzfinansējums, nekā pašvaldību bērnudārziem, un tad atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā.

Runājot par pirmsskolas maiņu gada vidū, jāpiezīmē, ka arī tas nereti ir izaicinājums – ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Mācību maksas līdzfinansējums bērniem līdz piecu gadu vecumam tiek nodrošināts no pašvaldību budžeta, savukārt bērniem piecu un sešu gadu vecumā (obligātās pirmsskolas apmācības) līdzfinansējumu veido daļēji pašvaldības un daļēji – valsts līdzekļi. Ja ģimene, kurā ir bērns šajā vecumā, maina dzīvesvietu, pārceļoties uz citu pašvaldību, un mācību gada vidū vēlas mainīt arī pirmsskolu vai uzsākt bērnudārza gaitas, valsts finansējuma daļa neseko līdzi bērnam. Aprēķini tiek veikti tikai uz 1. septembri. Neraugoties uz to, ir ģimenes, kuras tomēr lemj mainīt pirmsskolu, liekot bērna vajadzības pirmajā vietā un maksājot par pakalpojumu vairāk, kas vēlreiz apliecina – izmaksas ne vienmēr ir noteicošais.

Ar ko vēl būtu jārēķinās, ja ģimene domā par pirmsskolas maiņu? Svarīgi atcerēties, ka ne vienmēr bērni ir tie, kuriem ir grūti pierast pie citas sistēmas. Reizēm tas ir sarežģītāk tieši vecākiem, kuri pieraduši pie konkrēta sadarbības modeļa, komunikācijas ar pirmsskolas vadību un pedagogiem u.tml. Salīdzinot pirmsskolas, ir vērts pievērst uzmanību šiem aspektiem, kā arī grupu lielumam. Jūtīgākiem bērniem lielas grupas ne vienmēr ir piemērotas. Uzsākot pirmsskolas gaitas, ģimenes apzinās, ka paies zināms laiks, kamēr bērns pieradīs pie jaunās kārtības – tas jāatceras arī mainot pirmsskolu. Adaptācijas laiks būs nepieciešams gan bērnam, gan vecākiem, jo visiem nākas pielāgoties. Jauna pirmsskola nenozīmē tikai citus grupas biedrus un audzinātāju – tā ir cita vieta, vide, atšķirīgs laiks, kas jāpavada ceļā u.tml.

Piecgadniekiem un sešgadniekiem pirmsskolā jau veidojas pirmās draudzības, tāpēc bērnudārza maiņa var nozīmēt arī šķiršanos no esošajiem draugiem un jaunu draudzību veidošanu. Tas, protams, nav neiespējami, tomēr mēdz gadīties situācijas, kad grupa jau ir saliedējusies un jāpaiet ilgākam laikam, kamēr bērns, kurš atnācis vēlāk, spēj iekļauties. Liela loma šajā procesā ir pedagogam un tam, cik daudz laika iespējams veltīt katram bērniņam. Trīsgadniekiem un mazākiem bērniem centrālā persona grupā ir audzinātāja, tāpēc šādā vecumā vairāk jāraugās, vai bērnam veidojas kontakts tieši ar pedagogu.

Vairāk vai mazāk, taču bērnudārzos var atšķirties arī režīms un tradīcijas. Bērns pierod ne tikai pie cilvēkiem un telpām, bet arī pie ritma, tradīcijām un noteikumiem. Tāpat pirmsskolās var būt atšķirīgas pedagoģiskās pieejas un virzieni, piemēram, klasiskā pirmsskolas programma vai alternatīvā (Montesori, Valdorfa u.tml.). Lai gan pirmsskolā apgūstamās prasmes un zināšanas visiem ir vienotas un noteiktas normatīvajos aktos, ceļi līdz rezultātam var būt dažādi.

Adaptācijas periods kopumā var ilgt divus mēnešus vai pat ilgāk. Pirmā krīze visbiežāk iezīmējas trešajā dienā, nākamā – pēc pāris nedēļām, vēl nākamā – pēc pāris mēnešiem. Tas arī ir optimālākais periods, lai saprastu, vai šis ir īstais bērnudārzs? Lemjot par to, vai mainīt pirmskolu, vecākiem vispirms jāuzdod jautājums pašiem sev – vai mums būs laiks šīm pārmaiņām? Pirmajās nedēļās bērns var nebūt gatavs palikt bērnudārzā visu dienu. Ideālā gadījumā būtu vēlams pat paņemt nedēļu vai divu nedēļu ilgu pauzi starp divām dažādām pirmsskolām, lai noslēgtos viens posms un varētu sākties jauns.

Ne vienmēr lielākais stress ir bērnam. Patiesībā, bērnudārza gaitas pirmie sāk tieši vecāki, atnākot apskatīt vietu, iepazīstoties ar vadību un audzinātāju. Ikdienā vecāki satiek bērnudārza pedagogus tikai dažas minūtes dienā, tāpēc uzticības bāzei jāizveidojas jau sākumā. Esmu droša, ka katrai ģimenei ir savs bērnudārzs – tāds, kas rada pozitīvas emocijas gan bērnam, gan vecākiem. Galvenais, izvērtēt visus aspektus un atrast īsto.