Ilgstoša aprūpe mājās ir galvenais jautājums, ko ik gadu projekta "Stiprini stipros" laikā aktualizē portāls "Delfi". Iepriekš pašvaldībās bija vērojamas atšķirības pakalpojumu pieejamībā un veidā, kā tas tiek nodrošināts, bet daļā pašvaldību aprūpes pakalpojums nebija pieejams vispār. Par to, kā situācija mainījusies pēdējā gada laikā, kā to ietekmējusi administratīvi teritoriālā reforma un kas notiek ar Pašvaldību likumu, spriedām kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci veselības un sociālajos jautājumos Ilzi Rudzīti un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktoru Aldi Dūdiņu.
"Šis gads ir bijis izaicinājumu pilns," aizvadītos 12 mēnešus aprūpes jomā vērtē Rudzīte. Gada vidū spēkā stājās jauns regulējums saistībā ar aprūpes pakalpojumu bērniem, notika izmaiņas saistībā ar asistenta pakalpojuma nodrošināšanu, tāpat virkni izaicinājumu radījusi administratīvi teritoriālā reforma.
Dūdiņš skaidro, ka būtiski soļi sperti arī ceļā uz obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu grozu – darba grupas paveiktais iesniegts valdībai. Viņš gan piebilst, ka izskatās – jauninājumu ieviešanai būs nepieciešams pārejas periods. Pirmais solis saistīts ar risku, ka pakalpojumu nepieejamības dēļ tiek apdraudēta cilvēka drošība un veselība, novēršanu. Dūdiņš norāda, ka, runājot par mērķiem, kas izvirzīti projekta "Stiprini stipros" laikā, viena no pozitīvajām pārmaiņām redzama paliatīvās aprūpes jomā – sadarbībā ar biedrību "Hospiss LV" uzsākts pilotprojekts aprūpes nodrošinašanai mājās. Vairāk par to runājām šajā raidījumā.
Pirms administratīvi teritoriālās reformas, Rudzīte izteica bažas par to, kā notiks pakalpojumu pieejamības izlīdzināšana apvienotajās teritorijās. Viņa norāda, ka pašlaik labāka un saprotamāka aina paveras tur, kur apvienoja mazāku pašvaldību skaitu. "Daudz sarežģītāka situācija ir tur, kur tika apvienotas četras, sešas, astoņas pašvaldības. Tur tie izaicinājumi ir milzīgi." Nepieciešams gan salāgot sociālā atbalsta, gan pakalpojumu sistēmu. Novados, kur apvienotas, piemēram, divas pašvaldības, jau ir izstrādāti jaunie noteikumi sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Pašlaik situācija Latvijā ir dažāda – ir pašvaldības, kur spēkā ir jauni noteikumi, daļā pašvaldību jauni noteikumi būs spēkā no 1. janvāra, bet citās pašvaldībās – tikai nākamā gada vidū.
Rudzīte norāda, ka pašvaldībās, kurās aprūpes pakalpojums nav bijis pieejams, bet tā vietā nodrošināts pabalsts aprūpes pakalpojumiem, ir grūtības atrast pakalpojuma sniedzējus. Pašlaik notiek arī sociālo dienestu reorganizācija, un joprojām aktuāls ir jautājums par atšķirībām pakalpojuma nodrošināšanā un pieejamībā pilsētās un lauku reģionos. Īpaši būtiski tas ir novados, kas iekļauj gan pilsētas, gan lauku reģionus. "Nekas jauns, bet tas ir vēl vairāk saasinājies," skaidro eksperte.
Arī Dūdiņš piekrīt, ka vietās, kur aprūpes pakalpojuma vietā saņemti pabalsti, var būt vērojama pretestība. Jautāts, vai joprojām ir pašvaldības, kur aprūpes pakalpojums nav pieejams vispār, Labklājības ministrijas pārstāvis skaidro, ka pirmā oficiālā statistika būs pieejama maijā. Tiesa, pašlaik izskatās, ka vairs nav nevienas pašvaldības, kur pakalpojumu nenodrošina. "Protams, cits jautājams ir par to – tas ir pabalsts vai pakalpojums," viņš piebilst.
Eksperti raidījumā ieskicē arī citas būtiskākās aktualitātes aprūpes jomā, piemēram, darbinieku trūkumu un to, kā situāciju saasinājusi prasība vakcinēties. Tiesa, jāpatur prātā, ka aprūpes jomā darbinieku trūkums ir aktualitāte ne tikai Latvijā, turklāt tas attiecas ne tikai uz sociālo, bet arī veselības jomu.
Tāpat sarunā tiek skaidrots, kas pašlaik notiek ar Pašvaldību likumu un tajā iekļauto obligāti nodrošināmo pakalpojumu grozu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!