<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@andrewbui'>Andrew Bui</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Decembrī, paskatoties kalendārā, bieži vien gribas izberzēt acis un pārliecināties, ka redzētais ir patiesība. Vai tiešām vēl viens dzīves gads jau riņķī? Tas neizbēgami liek pāršķirstīt pēdējo 12 mēnešu dzīves lappuses un saprast, ko nozīmīgu šogad izdevās sasniegt un ar ko patiesībā nemaz tik ļoti nelepojies. Kāds neredzams dzinulis šajā laikā jo īpaši liek domām uzkavēties nākamā gada vīzijas kompānijā un arvien mērķtiecīgāk pievērsties savas sapņu un mērķu kartes veidošanai. Racionāli domājošam cilvēkam var šķist – mani mērķi ir manā galvā. Kamdēļ izniekot laiku, tos vizualizējot? Atbilde ir vienkārša un reizē sarežģīta – jo tā darbojas mūsu smadzenes.

Jaunais gads lielai daļai asociējas ar jaunas dzīves sākumu. Tas kalpo kā atskaites punkts, lai sāktu dzīvot veselīgāk, apgūtu kādu jaunu prasmi, teiktu ardievas nelāgam ieradumam vai tamlīdzīgi. Visiem ir labi zināms – lai uzsāktu ceļu uz jaunām virsotnēm, nav nepieciešams pārkāpt vecā gada slieksnim, taču ar visu šo apziņu vienalga ar nepacietību gaidām 31. decembri, lai sāktu dzīvot labāk.

Kāpēc neizdodas īstenot Jaunā gada apņemšanās

Personības izaugsmes trenere jeb koučs Lāsma Poļikeviča šo savā ziņā pat fenomenu skaidro ar tradīcijām ģimenē un ieaudzinātajām vērtībām. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

LasāmgabaliPsiholoģijaDelfi PlusIzaugsme

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit