Dzemdību namā šā gada pirmais dzimušais mazulis – puika  (2)

Kā pastāstīja Dzemdību nama pārstāve Baiba Auzāne, kopumā 1. janvārī pasaulē nāca astoņi jaundzimušie, bet 2. janvārī – 13. Savukārt 2021. gada pēdējā dienā – 31. decembrī – piedzima 20 bērniņi, un kā pēdējais – arī puisēns, kurš pasauli ieraudzīja 31. decembrī pulksten 23.40. Sveicam jaunos vecākus!

"Lai dzimst bērni un ir stipras ģimenes!" – tāds ir Rīgas Dzemdību nama vēlējums Jaunajā gadā. Iestāde 2022. gadā atzīmēs 75. dzimšanas dienu.

Dzemdību nama darbība aizsākusies 1947. gadā, pielāgotā ēkā, kurā jau iepriekš darbojās dažādas ar medicīnu un veselības aprūpi saistītas iestādes. Sākotnēji slimnīcā bija 56 gultas vietas, bet gadu vēlāk – jau 180. Gultu skaits gadu no gada turpināja pieaugt un 1955. gadā to skaits sasniedza 200. Pagājuša gadsimta vidū dzemdības pilnīgi pamatoti joprojām tika uzskatītas par augsta riska procesu – ar augstu perinatālo mirstību: tuvu četriem procentiem un mātes traumatismu dzemdību laikā tuvu vienai ceturtdaļai dzemdību gadījumu. Taču, pieaugot dzimušo skaitam Dzemdību namā, auga arī mediķu pieredze un profesionalitāte, līdz ar to, pateicoties Dzemdību nama mediķu veiksmīgam darbam, 15 gadu laikā – no 1950. līdz 1964. gadam perinatālās mirstības rādītājus Latvijā kopumā izdevās samazināt no 3,6 līdz 1,9 procentiem, bet mātes traumatisms dzemdību laikā saruka no 23,1 uz 14,5 procentiem.

Dzemdību nama septiņu stāvu korpuss atklāts 1978. gada 8. martā, kad Dzemdību nams jaunajā korpusā Miera ielā 45 sagaidīja arī pirmo jaundzimušo – meitenīti. Tobrīd Dzemdību nams bija vismodernāk aprīkotais dzemdību palīdzības centrs Latvijā, atklāšanas brīdī tajā darbojās 10 dzemdību zāles, specializēta nodaļa priekšlaicīgām dzemdībām un intensīvās terapijas nodaļa. Gadu vēlāk – 1979. gadā – Dzemdību namā strādāja arī jaundzimušo reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļa, uz kuras bāzes vēlāk izveidoja jaundzimušo Perinatālās aprūpes centru.

Desmitgažu laikā ļoti būtiski mainījusies grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpes kārtība un "koncepcija". Padomju gados ne tikai nebija ģimenes dzemdību, toreiz slimnīcā neielaida nevienu sievietes piederīgo. Par laikmeta iezīmi, un arī Dzemdību nams nebija izņēmums, kļuva sazināšanās un bērna dzimuma paziņošana tēvam pa atvērtu logu. Pat mātes un bērna kontaktēšanās bija iespējama tikai zīdīšanas reizēs, jo māšu un bērnu aprūpes zonas bija pilnībā nodalītas. Zīdīšanas reizes nebija pakārtotas bērna vajadzībām, bet to noteica stingrs dienas režīms. Visus jaundzimušos, kas bija ietīti vienādās auduma kūniņās, salika garos ratos un veda mātēm barot. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Dzemdību nams 90. gados bija viens no pirmajiem, kas sāka praktizēt ģimenes dzemdības, kad dzemdībās sievietei līdzās ir bērniņa tēvs, cits sievietes tuvinieks, uzticības vai atbalsta persona.

Lai veicinātu atbalstu ģimenēm pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību periodā dažādās krīzes situācijās, lai vairotu topošo un jauno vecāku zināšanas par ģimenes plānošanas un jaundzimušo aprūpes jautājumiem, kā arī lai turpinātu attīstīt Dzemdību namu kā inovatīvāko un drošāko dzemdību palīdzības iestādi Latvijā, 2019. gada 31. maijā nodibināts Dzemdību nama fonds.
Dzemdību nama fonda misija ir palīdzēt sniegt bērniem iespējami labāko dzīves sākumu drošā un ģimenei draudzīgā vidē neatkarīgi no vecāku sociālā statusa, materiālā nodrošinājuma, pilsonības, politiskās piederības, etniskās vai reliģiskās pārliecības.

Fonda dibināšanas ideja pieder Dzemdību nama ilggadējiem ārstiem – Jaundzimušo Intensīvās terapijas vadītājam neonatologam Jurim Šleieram, ārstei ginekoloģei, dzemdību speciālistei, pašreizējai valdes priekšsēdētājai Santai Markovai un bijušajai ilggadīgai Dzemdību nama vadītājai Ilzei Lietuvietei. Nereti, ikdienā saskaroties ar dažādām jauno ģimeņu problēmām un krīzes situācijām, kas saistītas ar bērniņa gaidību laiku un piedzimšanu, dzemdību nama speciālisti jau ilgāku laiku loloja ideju par papildus psiholoģisku, praktisku un arī materiālu atbalstu jaunajiem vecākiem un jaundzimušajiem. Starp Dzemdību nama fonda īstenotajiem projektiem minami medicīnas augstākajām prasībām atbilstošas ierīces dāvinājums Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļai, ar kuras palīdzību ir iespējams jaundzimušajiem izmērīt oglekļa dioksīda un skābekļa daudzumu asinīs, neveicot dūrienu, Ģimenes atpūtas istabas izveide Dzemdību namā, kur var atpūsties un parotaļāties "vecākie" brāļi un māsas, ciemojoties pie māmiņas un jaundzimušā, autokrēsliņu bezmaksas nomas parks dvīnīšu vecākiem, krūts zīdīšanas istaba un konsultācijas, lai veicinātu mātes piena kā vispiemērotākās un nepieciešamākās uzturvielas nodrošināšanu bērnam pirmajos dzīves mēnešos, un citi nozīmīgi ģimenes izglītošanas, materiālas un emocionālas palīdzības projekti.

Visos laikos, neatkarīgi no statusa, Dzemdību nams ir bijis pazīstams un nozīmīgs Rīgas zīmols. Kopš izveidošanas Dzemdību nams piedzīvojis pārcelšanos uz jaunu korpusu, jaunā ēku kompleksa fasādes atjaunošanu; atklātas mūsdienīgas un komfortablas, pacientu ērtībām pielāgotas telpas, iegādātas vismūsdienīgākās tehnoloģijas, kas Dzemdību namam ļauj lepoties kā valstī lielākajai, modernākajai un nozīmīgākajai dzemdību palīdzības un perinatālās aprūpes iestādei. Notikusi radikāla attieksmes maiņa, par pamatu izvirzot uz pacientu centrētu aprūpes filozofiju. Taču, laikam ejot, arī šajā Dzemdību nama vidēja termiņa darbības stratēģijā 2022.-2024. gadam plānots saglabāt 75 gadus ilgajā Dzemdību nama pastāvēšanas vēsturē iedibinātās tradīcijas un nemainīgas vērtības, tādas kā kompetence, profesionalitāte, uzticamība, norāda Auzāne.