Gadu mija izvērtusies traģiska vistiešākajā vārda nozīmē – vēl decembrī izskanēja ziņa par tēva vairākkārt sadurtu trīs gadus vecu bērnu Rīgā, savukārt šonedēļ dzirdam ziņas par nāvējoši traumētu divus gadus vecu puisīti Liepājā. Lai cik sāpīgi būtu to dzirdēt, ir jājautā – cik bērniem vēl ir jānomirst, lai mēs beidzot uzņemtos atbildību un salāpītu bērnu aizsardzības sistēmā esošos caurumus?
Neredzamais vecumposms
Pirmie trīs dzīves gadi ir straujākais bērna attīstības posms, kad bērns ir arī visneaizsargātākais pret ārējiem faktoriem un nelabvēlīgu ietekmi. Ja šajā laikā bērns sastopas ar vardarbību, tai skaitā fizisku, emocionālu, seksuālu vai pamešanu novārtā, bērna attīstība tiek nopietni negatīvi ietekmēta. Bērns ir pilnīgi atkarīgs no saviem aprūpētājiem: viņš nevar nevienam izstāstīt, ko ir piedzīvojis, nevar pasaukt palīgā vai aiziet. Jo ilgāk, intensīvāk un biežāk zīdaiņiem jāiztur satraucošas situācijas, jo lielāka varbūtība, ka kaitējums saglabāsies ilgstoši. Neraugoties uz agrīno vecumu, vardarbības emocionālā pieredze saglabājas bērnā kā neapzinātas, vārdos nenoformulētas atmiņas, ko cilvēka smadzenes izmantos par pamatu visu turpmāko mūžu. Ja vien bērna dzīve nav aprāvusies jau pirmajos dzīves gados…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
