Izspiest no sevis maksimumu vai pieņemt sevi, kāda esmu?

Abas pārliecības spilgti raksturo divi teicieni, no kuriem viens ir neganti šerps, otrs – maigs un pūkains. 20. gadsimta Krievijas teātra zvaigzne Faina Raņevska bija slavena ar saviem skarbajiem izteicieniem, internets pilns ar Raņevskas pērlēm. Viens no teicieniem šāds: "Ja gaidi, ka kāds tevi pieņems tādu, kāds esi, tu es vienkārši slinks tizlenis. Tāpēc, ka "tāds, kāds esmu" ir skumja parādība. Mainies, maita! Strādā ar sevi! Vai arī nosprāgsti vientulībā."

Diezgan drausmīgi, vai ne? Te vai nu jākļūst par labāko no labākajiem, vai jānolien kaktā un jājūtas vainīgam, ka es tāds neperfekts piedzimis šajā perfektajā pasaulē. Protams, tik skarbi šodien ar mums neviens neapietas, bet sabiedrības spiediens uz veselīgu, skaistu pasauli, kurā valda fitness, apzināta ēšana, lieliska karjera, "instagramīga" mājas un ballīšu dzīve, ir nenoliedzams. Kā tādu spiedienu izturēt? Un vai to vispār vajag izturēt?

Paldies Dievam, mums vienmēr ir Bridžita Džounsa un viņas burvīgie draugi. Atceraties to vietu filmā, kur Bridžita saviem viesiem pasniedza koši zilu drausmīgas garšas zupu? Draugi pasmalstīja to baiso virumu, nolika karotes uz galda un pacēla vīna glāzes tostam: "To Bridget... who we love... just as she is!" (Par Bridžitu un to, ka mēs viņu mīlam tādu, kāda viņa ir!)

Vai iespējams mūžīgi neiebraukt grāvjos un kā noturēties uz ceļa, runājām ar RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docentu Artūru Utinānu.