Ar pazaudētās aploksnes foto dalījās 22 tūkstoši "Facebook" lietotāju, un Gundega saņēma gandrīz 200 komentāru. Gan pateicības, Dieva, Karmas un visu labo spēku palīdzības un veiksmes vēlējumus, gan dažnedažādus ieteikumus, kur vēl vērsties un ko darīt, lai pazaudētās naudas īpašnieks atrastos. Pati Gundega savā paziņojumā rakstīja, ka aploksnē ir nauda, kas kādam varētu būt vesela mēneša iztikšana, iespējams, tāpēc cilvēku iesaiste bija īpaši liela. Un ja nu kāds pensionārs ziemas vidū palicis bez iztikas līdzekļiem?
Spējam mobilizēties labiem darbiem
Gundega Millere strādā Valsts Zemes dienestā. 13. janvāra rīta autobusa pieturā gaidījusi kolēģi, ar ko kopā sarunāts braukt uz darbu. Viņa saka: "Sākumā likās – papīra gabals mētājas. Laikam Dievs lika pacelt – iekšā 350 eiro un uz aploksnes uzrakstīts: pensija. Es domāju – ārprāts! Cilvēkam var būt infarkts, pazaudējot tādu summu!"
Pēc paziņojuma ielikšanas sociālajos tīklos sākās īsts "meža ugunsgrēks" – labā nozīmē. "Nebiju gaidījusi tādu atsaucību!" saka Gundega. "Domāju, nu kāds varbūt padalīsies, cerams, atradīsies īpašnieks, un miers mājās. Bet tāda atsaucība, tik daudz labu vārdu! It kā būtu nez kāds notikums – lai gan būtībā: nu kas tur tāds? Tiešām nejūtos, ka būtu nez kādu milzu labo darbu paveikusi, ko neviens cits nebūtu darījis. Es ticu, ka vairākums darītu tieši tāpat."
Gundega novērojusi, ka mēs tādi esam – ātri mobilizēties varam: "Mums tas ir izteikti – ir īslaicīga mobilizēšanās un pieslēgšanās kādu jautājumu risināšanā. Cilvēkiem vajag pozitīvas emocijas, šobrīd ļoti pietrūkst. Tāpēc arī tā atsaucība bija tik liela. Cilvēki tiešām bija tik ļoti atsaucīgi, visi tik ļoti vēlējās, kaut īpašnieks atrastos."
Paldies, ka ir tādi cilvēki!
"Man ir savi sargeņģeļi, un tagad arī – Gundega," saka Sanita Lutce, naudas laimīgā atguvēja.
Sanita Lutce strādā tirdzniecības namā "Kurši". Nozaudētajā aploksnē bijusi viņas invaliditātes pensija. Sanita stāsta: Zināju, ka man somā tā aploksne ir, atbraucu mājās – nav, pārmeklēju māju – nav! Šorīt attaisu "Facebook" – skatos, mana aploksne bildē! Domāju jau, ka būs jānoraksta – pati vainīga.
Es nebēdātos arī, ja to aploksni būtu atradis kāds tiešām nabadzīgs cilvēks, kuram tā nauda būtu ļoti vajadzīga. Varu teikt tikai to, ka labie darbi atgriežas – kad varu, dodu naudiņu veciem cilvēkiem, bērniem... Un tagad ar cilvēku palīdzību mana naudiņa pie manis atgriežas, par ko es, protams, ļoti priecājos.
Vispār man dzīvē otrreiz dzīvē notikusi tik mistiska lieta. Pirms desmit gadiem arī 13 datumā pazaudēju zelta gredzenu – un pēc pāris dienām kāds cilvēks man viņu atnesa! Un tagad – 13. janvārī pazaudēto aploksni arī atrod labs cilvēks! Paldies, ka ir tādi labi cilvēki kā Gundega. Cepuri nost viņas priekšā!"