Ko nenožēloju un ko būtu nogaidījusi. Pēc plastiskajām operācijām sagaidīt mazuli

Kāda veida krūšu operācijas parasti netraucē barot mazuli, bet kurām ir zināmi riski attiecībā uz zīdīšanu? Kuras operācijas plastikas ķirurgi neiesaka veikt, kamēr nav piepildītas ieceres par ģimenes lielumu? Uz šiem jautājumiem atbildēs estētiskās medicīnas klīnikas "Aesthetica" plastikas ķirurģe Ieva Lāce. Bet zīdīšanas speciāliste Sandra Lase stāstīs, kādi ir vērojumi – kad pēc krūšu operācijas nav vai ir grūtības ar zīdīšanu.

Ar Daci Aišpuri tiekos pastaigintervijā, man pat gribētos teikt, skrējienintervijā – neskatoties uz to, ka ziemīgajā dienā viņai pie krūtīm piesaitēts zīdainītis, sportiskā fitnesa trenere, ģērbusies džinsos un vējjakā, iet tik raitu soli, ka man, kaut ikdienā arī vingroju, mugura kļūst slapja. Savā sociālajā "Instagram" lapā "Dace.fitness" sieviete dalās pieredzē, kā viņas vēders izskatījies pirms un pēc vēdera plastiskās operācijas 2019. gadā un kā tas mainījies pērn grūtniecības laikā un jau pēc jaunākā, ceturtā, bērniņa piedzimšanas. Pirmajai, vēdera plastikas, operācijai Dace saņēmās, kad bija izmēģinājusi visvisādus līdzekļus un metodes, lai mazinātu četru pirkstu platuma diastāzi – atstarpi starp vēdera priekšējās sieniņas muskuļiem. "Atceros, kad manam otrajam bērniņam bija divi gadi, mēneša laikā kādi trīs cilvēki mani apsveica ar grūtniecību. Es nebiju stāvoklī!"

Sapratu, ka kaut kas īsti nav kārtībā. Tikai tad uzzināju, ka man ir diastāze un kas tas vispār ir. Sāku darīt visu, lai tā mazinātos, – gāju uz vingrošanām, izmantoju teipus. Gadu mēģināju vēderu savest kārtībā. Tad paliku stāvoklī ar trešo bērnu. Pēc tam diastāze kļuva vēl lielāka. Pēc grūtniecības atkal cītīgi ķēros klāt vingrojumiem, sameklēju atbilstošākos, gāju pie fizioterapeitiem. Man izdevās nostiprināt sānu muskuļus, bet priekšējā vēdera siena vienalga īsti nevērās ciet, nu – varbūt minimāli, taču joprojām bija četru centimetru jeb septiņu centimetru diastāze.