Viedokļu krustugunīs: vai ASV ir adopcijas laimes zeme Latvijas bērniem?

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā pērn decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas ārvalstu adopcijas procesā. Galvenais strīdus ābols, par ko "šūmējas" dažādas sabiedrības grupas, kurām temats nav vienaldzīgs, – turpmāk bērnus no Latvijas nevarēs adoptēt uz ASV.

Minētie grozījumi nosaka, ka turpmāk bērnus varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst normatīvajā regulējumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.

Izmaiņas normatīvajā regulējumā stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, bet līdz 30. jūnijam uzsāktajās ārvalstu adopcijas procesa lietās piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā šā procesa uzsākšanas brīdī. Uzsāktas adopcijas procesa lietas ir tās, kurās adoptētājiem sniegta informācija par adoptējamo bērnu.

ASV nav ratificējušas ANO Bērnu tiesību konvenciju, un ar šo valsti Latvijai arī nav divpusēju līgumu adopcijas jomā, līdz ar to uz ASV adoptēt bērnu no Latvijas vairs nevarēs.