Pašpalīdzības tests, lai vecāki atpazītu bērnu pavedināšanu internetā

Reaģējot uz problemātiku, Latvijas Drošāka interneta centrs, Valsts policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aizsāk izglītojošu kampaņu "Bīstamā draudzība internetā". Tās laikā bērni un jaunieši, kā arī vecāki un pedagogi aicināti aizpildīt ekspertu izstrādāto pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv, lai notestētu, cik droša ir bērna draudzība internetā, uzzinātu, kā atpazīt pavedināšanas gadījumus un – kur meklēt palīdzību.

Šodien, 8.februārī, vairāk nekā 170 valstīs visā pasaulē tiek atzīmēta Drošāka interneta diena, Latvijā šajā dienā īpašu uzmanību pievēršot bērnu pavedināšanai internetā. Bērnu pavedināšana internetā ir apzināta manipulācija, draudzīgu attiecību izveidošana ar bērnu vai bērna ģimenes locekļiem, ar mērķi iesaistīt bērnu seksuāla rakstura aktivitātēs.

Aizvadītā gada laikā "drossinternets.lv" reģistrēto ziņojumu skaits par bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā saturošu materiālu apriti, kā arī nelegāla satura glabāšanu uz serveriem Latvijā pieaudzis vidēji piecas reizes. Ja 2020. gadā saņemti 3993 ziņojumi, 2021. gadā tie bijuši 22 925, lielāko daļu gan veido internetā ievietoti bērnu pavedināšanas vai seksuālu izmantošanu saturoši materiāli, kuru glabāšanai izmantoti serveri Latvijā, kas nenozīmē, ka satura radītāji un cietušie bērni ir no Latvijas. Tomēr eksperti atzīst, ka statistika atklāj globālas problēmas nopietnību un iezīmē starptautiskās tendences – saskaņā ar starptautiskās ziņojumu līniju asociācijas INHOPE datiem, kopumā 2020. gadā 50 ziņojumu līnijās visā pasaulē saņemti vairāk nekā viens miljons 38 tūkstoši ziņojumu, no tiem 267 tūkstoši saturēja bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā.

Kā liecina Latvijas Drošāka interneta centra veiktās aptaujas* dati, vecāki uzskata, ka galvenie iemesli, kādēļ notiek bērnu pavedināšana internetā, ir bērnu pavedinātāju viltība un spēja manipulēt ar bērnu, kā nākamos nozīmīgākos iemeslus minot faktu, ka bērni ir neapdomīgi un viņiem trūkst zināšanu, kā no šādām situācijām izvairīties. Tāpat tiek norādīts uz pašu vecāku atbildību, atzīstot, ka bieži bērnu darbības internetā netiek pietiekami uzraudzītas.

Kā stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, kampaņa "Bīstamā draudzība internetā" vērsta gan uz bērnu, gan vecāku zināšanu paplašināšanu, sniedzot praktisku informāciju, kā atpazīt, vai pret bērnu ir veikts likumpārkāpums, kā runāt ar bērnu par pavedināšanas risku internetā, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību: "Draudzību veidošana internetā ir lielisks veids, kā atrast jaunus domubiedrus, socializēties un paplašināt savu redzesloku. Tomēr, ne viss internetā ir tā, kā tas izskatās, un ne visi interneta lietotāji ir ar labiem nodomiem. Turklāt jāņem vērā, ka ne vienmēr statistika atspoguļo pilnīgu informāciju par seksuāla rakstura noziegumiem internetā, jo ne visi gadījumi nonāk speciālistu redzeslokā un ne vienmēr bērni saprot, ka kļuvuši par pavedināšanas upuriem, tāpēc es ceru, ka izstrādātais tests sos.drossinternets.lv un tā anonīmā aizpildīšana palīdzēs nojaust noklusēto gadījumu apmērus, savukārt preventīvais darbs novērsīs potenciālos gadījumus nākotnē."

Kā liecina Latvijas Drošāka interneta centra, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Valsts policijas pieredze, visbiežāk bērni sākotnēji tiek uzrunāti populārākajos sociālajos tīklos vai spēļu platformās un pēc tam tiek pārvilināti uz mazāk kontrolētām platformām, lai turpinātu ar bērnu saraksti, foto apmaiņu un video saziņu.

"Lielā skaitā gadījumu saturu ir radījuši paši bērni, sevi fotografējot, filmējot un kādam nosūtot materiālus, vai arī video platformās sarunājoties ar kādu un atkailinoties kameras priekšā. Dažreiz bērni to dara pēc savas iniciatīvas, dažreiz pēc internetā iepazītas personas lūguma. Bērns, kuram nav pietiekamas zināšanas, šīm provokācijām arī ļaujas. Komunikācijas gaitā noziedznieki parasti cenšas radīt labvēlīgu, draudzīgu gaisotni, uzslavē, iedrošina, izsaka komplimentus. Taču pēc pirmās kailbildes saņemšanas komunikācijas stils mainās, noziedznieki kļūst uzstājīgi, pieprasa izgatavot un nosūtīt jaunus foto, draudot pretējā gadījumā izplatīt iepriekš atsūtīto foto internetā vai nosūtīt to draugiem un radiniekiem. Diemžēl ne vienmēr bērns jau sākotnējā stadijā apzinās, ka ir kļuvis par pavedināšanas upuri un kautrējas par to runāt. Arī ģimeņu reakcija uz notikušo var būt dažāda, nereti vainojot bērnu. Līdz ar to mums kopīgi ir jādara viss, lai gan bērnam, kurš ir saskāries ar pavedināšanu internetā, gan viņa vecākiem būtu ne tikai izpratne un zināšanas, bet arī skaidrs rīcības algoritms, kā rīkoties šādās situācijās," norāda Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.

Raksturojot bērnu pavedināšanas internetā ietekmi uz bērnu un pusaudžu tālāko attīstību, eksperti norāda, ka, saskaroties ar pavedināšanu internetā, bērnam var rasties virkne negatīvu, spēcīgu emociju, piemēram, kauns, vainas sajūta, bezspēcība, bailes, trauksme, arī dusmas, kas traucē meklēt palīdzību.

"Nereti bērns jūtas viens un izmisis, jo nespēj izkļūt no draudu un prasību loka – vienreiz iekrītot noziedznieku lamatās, bērni mēdz turpināt izpildīt viņu prasības, lai neviens par to neuzzinātu. Piedzīvotais var izmainīt bērna uztveri par sevi un apkārtējo pasauli, par drošību, raisot šaubas un bažas par cilvēkiem un veicinot vēlmi emocionāli norobežoties vai distancēties, neuzticēties, lai vēlreiz nepiedzīvotu sāpīgo pieredzi. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi, lai gan bērni, gan vecāki un pedagogi būtu zinoši un spētu laikus atpazīt ļaundarus," stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska.

Ja rodas aizdomas, ka notikusi bērna pavedināšana internetā, neizdzēsiet saraksti un sociālā tīkla profilu, saglabājiet visus pieejamos pierādījumus. Vērsieties pēc palīdzības, zvanot pa Uzticības tālruni 116111, sazinieties ar "drossinternets.lv" vai Valsts policiju. Atpazīt bērna pavedināšanu internetā un uzzināt, kā rīkoties, iespējams, arī aizpildot pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv.

*Aptauja veikta 2022. gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Aptaujā piedalījušies 702 vecāki, kuriem ir bērni vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem.