Pieci jautājumi izcilām Latvijas zinātniecēm  (1)

No 3. februāra līdz 17. martam Baltijas valstu zinātnieces aicinātas pieteikties prestižajai "L'Oréal-UNESCO" Baltijas jauno talantu programmai "Sievietēm zinātnē"*.

Par kādu pētījumu jūs saņēmāt "Sievietēm zinātnē" balvu un kā tas ir progresējis gada laikā?

Atbild Dana Kigitoviča, ārste rezidente nefroloģijā Rīgas Stradiņa universitātē un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, asistente Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā, kā arī praktikante Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Apbalvojums piešķirts par pētījumu medicīnā:

"Apbalvojums tika saņemts par pētījumu par hronisku sirds labā kambara mazspējas ārstēšanu ar meldoniju, pārprofilējot to jaunā indikācijā. Šobrīd norit pētījuma klīniskā daļa, pacientiem tiek nozīmēta terapija, un tiek monitorēts viņu klīniskais stāvoklis, laboratoriskie parametri un citi rādītāji."

Atbild Inga Pudža, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta "EXAFS" spektroskopijas laboratorijas zinātniskā asistente. Apbalvojums piešķirts par darbu cietvielu fizikā:

"Balvu saņēmu par tādu viedo materiālu izpēti, kas maina savu krāsu temperatūras ietekmē. Pagājušā gada nogalē iesniedzu savu doktora disertāciju, kā arī tika sagatavoti vairāki zinātniskie raksti. Lepojos ar to, ka mans darbs ir daļa no pētījuma, ko Latvijas Zinātņu akadēmija atzina par vienu no 2021. gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā."

Atbild Vita Rovīte, vadošā pētniece un Molekulārās un Funkcionālās genomikas pētnieciskās grupas vadītāja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja. Apbalvojums piešķirts par pētījumu molekulārajā bioloģijā:

"Apbalvojums tika piešķirts par uzsākto pētījumu, kā zāles, ko lieto retas endokrīnās saslimšanas – akromegālijas, ārstēšanai, ietekmē zarnu mikrobiomu. Šī pētījuma rezultāti palīdzēs izprast ārstēšanas ilgtermiņa ietekmi, kā arī uzlabot pacientu veselību un dzīves kvalitāti."

Kāda ir sieviešu klātbūtne un loma zinātnē Latvijā? Kāda ir situācija salīdzinājumā ar Eiropu un globāli?

Dana Kigitoviča: "Sievietes zinātnē gan Latvijā, gan Eiropā ir mazākumā – mazāk nekā puse, tādējādi atbalstīt un stiprināt šo lomu ir ļoti svarīgi. Lai gan no praktiskās puses medicīnā, vismaz Latvijā, liekas, ka sievietes loma ir ļoti liela!"

Inga Pudža: "Latvijā ir ārkārtīgi daudz talantīgu sieviešu zinātnē, kas iedvesmo – gan manas kolēģes, gan citas zinātnieces, kuras esmu sastapusi un ievērojusi medijos. Prieks, ka ir arī "L'Oreal-UNESCO" Baltijas jauno talantu programma "Sievietēm zinātnē", kas katru gadu izceļ talantīgas zinātnieces un ceļ šīs profesijas prestižu. Globāli īpaša uzmanība tiek pievērsta dzimuma līdztiesībai, kas sekmē mūsu karjeras gaitas."

Vita Rovīte: "Manuprāt, ir būtiski, lai zinātnē būtu līdzvērtīgi pārstāvēti abi dzimumi, jo tas ietekmē zinātnes progresu un ir svarīgi sabiedrībai kopumā. Ja Latvijā vadošos amatos zinātnes nozarē strādā 45 procenti sieviešu, tad Eiropā tas ir 33 procentu apmērā – līdz ar to šis ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs."

Kādi ir pašreizējie izaicinājumi, ar kuriem saskaras sievietes zinātnieces Latvijā?

Dana Kigitoviča: "Manā gadījumā vislielākais izaicinājums ir apvienot zinātnisko darbu ar darbu slimnīcā. Paralēli klīniskajai praksei, ir jāatrod laiks gan jaunām idejām zinātnē un kā tās var īstenot, gan laiks darbam ar pacientiem, gan iegūto rezultātu apkopošanai un interpretācijai. Paralēli norit arī studijas doktorantūrā un rezidentūrā. Protams, vēl ir arī dzīve, kas neapturami skrien uz priekšu, tāpēc visu nepieciešams apvienot, lai neko nepalaistu garām."

Inga Pudža: "Manuprāt, izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp darbu un brīvo laiku. Zinātnē ceļš līdz nozīmīgam rezultātam visbiežāk ir garš, jāiegulda daudz darba un laika. Jābūt pacietīgiem. Tāpat liels izaicinājums katrai zinātnieku grupai ir finansējuma iegūšana projektu realizēšanai."

Vita Rovīte: "Manuprāt, sievietes zinātnē Latvijā ir ļoti labā situācijā – šajā profesijā ir daudz iespēju attīstīt savas pētnieciskās intereses un īstenot savus profesionālos mērķus. Protams, sievietēm, veidojot ģimeni, ir jāsaskaras ar daudziem praktiskiem aspektiem, kam jāveltī laiks, bet tas tikai sekmē daudzpusīgu personības attīstību. Protams, liels paldies visiem līdzcilvēkiem un kolēģiem, kas atbalsta sievietes zinātnieces šajā aspektā, lai izdotos veiksmīgi samērot profesionālo un privāto dzīvi."

Kā pandēmija izmainīja zinātnieku darbu un dzīvi?

Dana Kigitoviča: "Tā kā mana zinātniskā darbība norit stacionārā vai ambulatorā pieņemšanā, tad diezgan daudz nācās pārlikt vizītes pētījuma ietvaros. Epidemioloģisko apsvērumu dēļ tika pārlikta pētījuma norise uz pavasari un vasaru, kad būs drošāka situācija. No citas puses, Covid-19 sekas diemžēl var radīt hronisku labā kambara mazspēju, tādēļ pētījuma aktualitāte ir augsta."

Inga Pudža: "Pandēmijas laikā kādu brīdi strādājām attālināti. Zinātniekiem ir daudz darba arī pie datora – jāgatavo zinātniskās publikācijas, projektu atskaites, ko iespējams darīt attālināti, ko nevar teikt par eksperimentiem. Pandēmija mainīja mūsu ieradumus tādā veidā, ka mazāk tiekamies klātienē un videokonferences ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. No vienas puses, tas ļauj ietaupīt laiku, no otras puses, bieži vien tikšanās klātienē varētu būt daudz efektīvāka."

Vita Rovīte: "Līdzīgi kā citās nozarēs, dažādu epidemioloģisko ierobežojumu dēļ daudzās jomās pētnieciskais process diemžēl kavējas gan reaģentu piegāžu dēļ, gan tādēļ, ka bieži kādi kolēģi atrodas karantīnā un nevar veikt savus darba pienākumus klātienē. Protams, saņemam daudz jautājumus no sabiedrības, kurā zinātniekus aicina skaidrot dažādus ar Covid-19 saistītos aspektus, tādēļ kopumā šis laiks ir noslogots."

Kādi ir lielākie pašmāju zinātniskie sasniegumi vai atklājumi, ar kuriem sievietes Latvijā var lepoties?

Dana Kigitoviča: "Profesores Maijas Dambrovas vadītie pētījumi par kardiovaskulārām slimībām un mitohondriju metabolismu sirdī. Šie atklājumi ir būtiski, lai arī turpmāk varētu uzlabot pacientu ārstēšanu."

Inga Pudža: "Jāsaka, ka zinātnes sasniegumi visbiežāk ir vairāku zinātnieku kopdarbi. Katru gadu Latvijas Zinātņu akadēmija izceļ nozīmīgākos zinātnes sasniegumus aizvadītajā gadā, ar ko mēs varam lepoties."

Vita Rovīte: "Es nevarētu minēt konkrēti vienu vai dažus sasniegumus, domāju, ka ir vērts lepoties ar Latvijas zinātniecēm, kas visu savu profesionālo darbību ir veltījušas zinātnei un savā darba mūžā ir izdarījušas daudzus mazāka un lielāka mēroga zinātniskos atklājumus. Atzinīgi vērtēju zinātnieces, pētniecisko grupu vadītājas Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kuras, manuprāt, nākotnē pretendē uz vairākiem pasaules mēroga atklājumiem – Jekaterina Ērenpreisa, Aija Linē, Dace Pjanova, Inna Iņaškina, Renāte Ranka un Anna Zajakina."

*Jau 18. reizi Latvijā un sesto reizi Igaunijā un Lietuvā septiņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro balvu par darbu dažādās zinātnes jomās. Papildus viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai, starptautiski atzītajai "L'Oréal-UNESCO" "Sievietēm zinātnē" starptautisko uzlecošo talantu programmai.