Jābūt sistēmiskai atpūtai. Trīs ieteikumi efektīvākai un gudrākai darba dienai

Pēc nostrādāto stundu skaita Latvija ierindojas apmēram saraksta vidusdaļā (15. vietā), bet augšgalā ar lielākajām darba stundām uz vienu darbspējīgo ierindojas Grieķija, Spānija un Portugāle. Tikmēr vismazāk darba stundu darbiniekiem ir Nīderlandē, Luksemburgā, Dānijā un Somijā¹, kas ir arī valstis ar augstāko IKP². Protams, tikai darba stundu skaits nevar būt rādītājs pats par sevi, jo cilvēks var būt neefektīvs gan astoņu stundu darba laikā, gan sešās. Tas ir par to, kā mēs veidojam savu ikdienu un kā šīs astoņas vai sešas stundas izmantojam. Ikdienā strādājot ar augsta un vidēja līmeņa vadītājiem, kā arī ar studentiem augstskolā, esmu novērojusi vairākas kļūdas, kas samazina efektivitāti. Lūk, trīs ieteikumi, kā strādāt gudrāk!

Pirmkārt, ir nepieciešams regulāri un sistemātiski atpūsties, jo nogurums samazina efektivitāti. Manuprāt, atpūta tiek novērtēta pārāk zemu – regulārs miega trūkums, augsts stress un pārstrādāšanās ir viegls ceļš uz sirds slimībām arī gados jauniem cilvēkiem. Pasaules Veselības organizācija 10 gadu ilgā pētījumā pat ir izmērījusi, ka cilvēki, kas strādā vairāk nekā 55 stundas nedēļā, ir ar 1,4 reižu lielāku sirds slimību risku nekā tie, kas strādā mazāk.³

Ir cilvēki, kas joprojām domā, ka multitaskings jeb vairāku darbību veikšana vienlaicīgi eksistē, lai gan jau 2010. gadā un vairākkārtīgi pēc tam noskaidrots, ka tā ir smadzeņu radīta ilūzija, liekot patērēt ievērojami vairāk enerģijas un nevajadzīgi piepūlēties. Lai pilnvērtīgāk strādātu, domātu, radītu idejas un koncentrētos, ir nepieciešams atpūsties. Ļoti aizņemtajiem cilvēkiem iesaku savā kalendārā regulāri ieplānot atpūtas brīžus, jo laiks pats par sevi neuzradīsies. Tas ir jāplāno, tostarp, regulāriem atpūtas brīžiem.

Otrkārt, jābūt sakārtotai un darbu veicinošai apkārtējai videi. Pēc Latvijā veiktā pētījuma datiem, 28 procenti cilvēku kā būtiskāko produktivitātes kritēriju min tieši efektīvus un sakārtotus iekšējos procesus⁴. Atbilstošas sistēmas, datu uzglabāšanas vietas un laika plānošanas rīki (piemēram, mūsu latviešu "Draugiem Group" radītā aplikācija "DeskTime") ir neatņemama ikdienas daļa neatkarīgi, vai uzņēmums darbojas klātienes, hibrīda vai neklātienes formātā. Haotiskā vidē ir grūtāk koncentrēties, uzmanību nozogot nevajadzīgām detaļām vai liekam fonam. Pēdējos piecos gados uzņēmumu birojos moderni bijis ieviest zaļās augu sienas, kas uzlabojot labsajūtu, taču pat ja birojā vēl tāda nav, var sākt vispirms ar savu galda virsmu, datora ekrānu un failiem datu mākoņos – nekārtība gan fiziskajā, gan digitālajā vidē apgrūtinās informācijas atrašanu un lieki patērēs laiku un enerģiju.

Treškārt, piekop apzinātību un nestrādā autopilotā. Vai tev ir skaidri definēti mērķi un uzdevumi? Vai veic īstās darbības, lai šos mērķus sasniegtu iespējami efektīvākajā veidā? Vai regulāri izvērtē savu darbu, lai to pilnveidotu? Absolūti lielākā daļa (76 procenti) to nedara vai nav pārliecināti, kamēr tikai 24 procenti ar "jā" apstiprina, ka regulāri pārskata procesus, lai tos uzlabotu.⁵ Manuprāt, tieši apzināts un mērķtiecīgs – nevis vienkārši daudz un smags – darbs veido izcilību kādā konkrētā jomā. Darīt īstās lietas, nevis darīt neīstās lietas un daudz. Tas nozīmē, ka ir jāmāk izvērtēt prioritātes, novērtēt rezultātus un mācēt pateikt "nē" tiem uzdevumiem vai projektiem, kas ir lieki vai neatbilst noteiktajiem mērķiem.

Svarīgi ir apzināties, ka šie ir ilgtermiņa uzdevumi, pie kuriem darbs nekad nebeidzas. Var strādāt mazāk stundu, bet efektīvāk un gudrāk. Mācoties apzinātību, iespējams atteikties no uzdevumiem, kas nenes pietiekami augstu pievienoto vērtību un neatbilst izvirzītajam mērķim, bet sakārtotā apkārtējā vide var gan iedvesmot, gan palīdzēt fokusēties uz svarīgo.

1. Eurostat. Annual change in the voluume of actual hours worked in the main job.

2. Eurostat. Real GDP per capita.

3. WHO.

4. BSMS/ Norstat (2021). Kas, jūsuprāt, nsaka darba produktivitāti? N=1003

5. BSMS/ Norstat (2021). Vai jūsu darba vietā regulāri tiek pārskatīti iekšējās produktivitātes faktori, lai pilnveidotu ikdienas procesus? n=1003; Jā 24%; Nē 40%; Grūti pateikt 36%.