Tomēr laikā, kad zināma sabiedrības daļa sašķēlusies divās konfrontējošās pusēs, proti, vieni, kuri atbalsta pagājušā gada nogalē pieņemtās izmaiņas likumdošanā, kas liegs no šā gada jūlija adoptēt bērnus uz ASV, un otri, kuri iestājas pret, jo Latvijas bērniem vairs nebūs nekādu iespēju iegūt sev ģimeni aiz okeāna, ir arī cilvēki, kuri gatavi atklāt ne tik skaisto adopcijas uz ASV pusi. Droši vien daļējs pamats ir abu pušu argumentiem, jo tā jau dzīvē arī ir – ir skarbie stāsti, bet ir arī laimīgie, pat ļoti laimīgie, kas līdzinās pasakām. Un arī par tiem mēs pastāstīsim. Tomēr šajā reizē ielūkosimies tajā lodziņā, pa kuru nevar saskatīt īstu laimi un mīlestību, ko solījuši adoptētāji no ASV.
Jāpiebilst, ka šis raksts būs pilnībā zem slepenības plīvura jeb anonīms, proti, portāls "Cālis" neatklās nedz informācijas sniedzējus, nedz arī bērnu un jauniešu, kurus bieži vien piemeklējis smags liktenis, identitāti. Skarbos stāstus uzticēja divu bāriņtiesu – Pierīgas un kādas Vidzemes pilsētas – pārstāves un kādas organizācijas vadītāja, kura bieži saskaras ar adopcijas gadījumiem gan tepat Latvijā, gan tad, kad bērni tiek adoptēti uz ārvalstīm, tostarp ASV.
"Sliktās" uzvedības grēkus izpirkt ar stundām ilgām Dieva lūgšanām
Kādas Vidzemes pilsētas bērnu aprūpes iestādē dzīvoja brālis un māsa (tobrīd 14 un 12 gadus veci), līdz par abiem sāka interesēties ģimene no ASV. Šī reliģiozā ģimene radījusi ļoti pozitīvu iespaidu – pašiem bijuši jau divi bērni.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
