Viņi ir divi un piedzima 22.02.2022

Jau rakstījām, ka 22.02.2022. bijis ļoti kārots kāzu datums, kad Latvijā darbdienā ierasto 10 līdz 15 noslēgto laulību dienā, notikušas vismaz 157 kāzas! Savukārt Ābeļu ģimene līdz šim pat nebija aizdomājusies, ka varētu noskatīt 22. februāri kā dzimšanas dienu saviem dvīnīšiem. Viņi nāca pasaulē dabiskās dzemdībās, taču ģimene varēja izvēlēties, kad radības ierosināt – mazie ir identiskie dvīņi, tādēļ ārsts rekomendēja negaidīt ilgāk par 36 grūtniecības nedēļām.

"Vienīgais, ko gribējām – lai bērni labāk būtu Zivs zīmē. Bijām nolikuši dzemdību sākumam 21. februārim, tobrīd pat neaizdomājāmies, cik interesants datums ir 22.02.2022.," stāsta Elīna. "Tikai, kad dzemdības jau ritēja pilnā sparā un tuvojās nākamā diena, ārsts teica – jums sanāks bērniņiem dzimt smukā datumā. Uzreiz nesapratām, saskatījāmies. Un tad apjautām – patiešām, foršs datums. Tā viņi piedzima tieši 22.02.2022., kaut bija plānots 21. februārī."

Ģimene par to, ka gaidāmi divi mazuļi, nevis viens, uzzināja vasarā pie ārsta, viņš teica – jums rādās divi.

"Mēs jau, gaidot pirmo bērnu, domājām, ka nebūtu ļoti liels pārsteigums, ja būtu gaidāmi uzreiz divi, jo Elīnas vecmāmiņa bija dvīne," stāsta Didzis. Elīna papildina: "Un vienalga – kad tas notiek ar tevi, esi nelielā šokā... Tomēr ļoti ātri to pieņēmām.

Es vispār neesmu no tām sievietēm, kuras izbauda grūtniecību, bet šoreiz vēl to traucēja ārstu biedēšana – pie kura ārsta vien ej, uzzinot, ka ir dvīņi, biedē – risks, risks, risks. Tas dzen stresā. Tas man īsti nepatika un neļāva izbaudīt momentu. Tādēļ arī piedomājām, lai tikai kaut kas nenotiek. Atzīmējām – šī nedēļa pagājusi, tā pienākusi, skaitījām ik pa nedēļai. Par laimi, man viss noritēja veiksmīgi jau no paša sākuma," priecājas jaunā mamma.

Didzis, būdams klāt, vērtē: "Pēc skata likās, ka šoreiz bija vieglāk nekā pirmajā reizē." Kā viņš jutās? "Dzemdību laikā satraukti, bet, kad mazie jau piedzima, nomierinājos, un viss bija kārtībā."
Mazie nāca pasaulē ar piecu minūšu starpību: vecāko uzlika uz laiciņu mammai uz krūtīm, tad viņu paņēma apskatīt ārsts, un dzima otrais brālis. Pēc tam jau abus lika pie krūtīm.

Nebijis viegli izdomāt vārdiņus bērniem. "Sākumā cerējām, ka būs kontrastiņš – meitenes, un viņu vārdu saraksts bija garāks. Kad uzzinājām, ka būs puikas, tik viegli negāja ar vārda domāšanu. Galu galā atradām vienu un domājām, kas daudzmaz būtu skanīgi saskanētu ar to," stāsta tētis. Viņš izdomāja vārdu Markusam, Elīna – Tomasam.

Ģimene jau drīz varēja doties mājās. Katrs brālis pa nakti guļ savā gultiņā. "Sapratu, ka man tā ir ērtāk, un viņi viens otram netraucē. Pa dienu gan lieku viņus lielajā gultā, un tad viens uz otru skatās. Ja salīdzina pirmo bērnu un laiku drīz pēc slimnīcas, šie mazuļi ir mierīgāki. Ar vecāko dēlu, varbūt tāpēc, ka viņš bija pirmais bērns, likās, ka vispār nevaru pagulēt un ik pa piecām minūtēm skatījos, kas ar viņu notiek. Viņš arī prasīja daudz uzmanības un daudz raudāja. Pagaidām liekas, ka ir forši! Protams, viss notiek pa apli – izveidoju ritmu, modinot viņus pēc divām trim stundām (paši viņi mostas ik pa trim četrām stundām). Vienu pabaroju, pārģērbju, tad mostas otrs, izdaru to pašu ar otru, un viņi atkal iet gulēt. Un tā pa apli. Ir interesanti un forši – mums patīk! Pagaidām nav grūti un mazie ļauj izgulēties. Var jau būt, ka pēc mēneša, diviem viņi prasīs lielāku uzmanību, pagaidām principā ēd un guļ," mamma atklāj jauno ikdienu.