Rīgā adoptēti 55 bērni. Kāds bijis 2021. gads bērnu tiesību aizsardzības jomā

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs pagājušo gadu raksturo kā komplicētu ne tikai risināmo lietu, bet arī darba organizēšanas kontekstā, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un ierobežojumus. Krasnogolovs skaidro: "Ja skatās pēdējo trīs gadu griezumā, tad bāriņtiesā ierosināto lietu un pieņemto lēmumu skaits 2021. gadā būtiski nepalielinājās. Diemžēl nevaram pilnībā izslēgt, ka pandēmijas apstākļi apgrūtinājuši ieraudzīt reālo vardarbības seju. Iespējams, ka par vardarbību mazāk ziņots, jo tai patīk klusēšana un noslēgtība, un šajā laikā epidemioloģisko ierobežojumu dēļ bija jāpārvar dažādi šķēršļi ģimeņu pilnvērtīgai apsekošanai. Arī novadu reforma nav bijusi saudzīga pret mums, jo vairāki kolēģi nolēma turpināt savas darba gaitas citu pašvaldību bāriņtiesās. No vienas puses, varam sevi paslavēt, ka esam profesionāļu kalve citām bāriņtiesām, tomēr domāju, ka darbinieku trūkums sociālajā sfērā tuvākajā nākotnē vispār būs viens no nozares lielajiem izaicinājumiem."

2021. gada nogalē stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, pamešanu novārtā nosakot kā ceturto starp pārējiem – fiziskas, emocionālas un seksuālas – vardarbības veidiem. Vardarbības saasināšanās ģimenēs atspoguļojās Rīgas bāriņtiesas darbā. Lai gan parasti pagaidu aizsardzības pieprasījumu sniedz vecāks, pērn Rīgas bāriņtiesa iesniedza divus pieteikumus bērna interesēs tiesai – vienā gadījumā, lai nodrošinātu aizsardzību pret fizisku, otrā – pret seksuālu vardarbību. Tāpat arvien spilgtāk izgaismojās pusaudžu problēmas, jo pieauga alkohola, narkotiku lietošanas, pašnāvības mēģinājumu, klaiņošanas un noziedzīgu nodarījumu skaits pusaudžu vidū. Vecāki nereti nebija pievērsuši uzmanību pusaudzim problēmu sākumposmā, nebija meklējuši atbalstu un palīdzību, cerot, ka viss atrisināsies pats no sevis. Tā rezultātā tīņi devušies prom no mājām, nonākuši krīzes centros. Rīgas bāriņtiesas speciālisti norāda, ka vairāki šādi gadījumi bijuši tik ielaisti, ka bija jāpārtrauc vecākiem aizgādības tiesības un pusaudzim jādodas uz sociālās aprūpes iestādi. Visi šie gadījumi liecina par pastāvošajām problēmām vecāku bērnu aprūpes spējās un izpratnē par bērnu vajadzībām dažādos vecumposmos.