VBTAI norāda uz bāriņtiesu nesteidzīgo rīcību aizgādības tiesību pārtraukšanas lietās

Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka bāriņtiesa pēc tam, kad pieņemts lēmums par bērnu šķiršanu no ģimenes, nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības deleģēto personu. Šajos gadījumos pašvaldības sociālais dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu. Minētais likums arī paredz, ka bērna ārpusģimenes aprūpes laikā pašvaldība sniedz izglītojošu, sociālu un citu palīdzību bērna vecākiem, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) uzsver, ka pēc bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas vecākiem viņu pienākums ir aktīvi veikt darbības un izmantot pašvaldības sociālā dienesta atbalstu, lai maksimāli ātri novērstu iemeslus, kas bijuši par pamatu bērna šķiršanai no ģimenes. Savukārt bāriņtiesas pienākums, prioritāri nodrošinot bērnu labākās intereses šajā procesā, ir sekot tam, vai vecāki veic visas nepieciešamās darbības bērna atgriešanai ģimenē.

Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz ģimeni. Tāpat kā uz stabilu un drošu vidi ārpusģimenes aprūpē vai uz adopciju, ja nav iespējama bērna pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošana vecākiem. Tādēļ likumdevējs ir noteicis termiņu, kurā vecākiem, kuriem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, ir iespēja novērst iemeslus bērna šķiršanai no ģimenes.

VBTAI vienmēr ir uzsvērusi bērna tiesību prioritāti šajā procesā – proti, bērna interesēs ir pēc iespējas ātrāk iegūt stabilu ģimenisku vidi – vai, atgriežoties bioloģiskajā ģimenē, vai pie pastāvīgiem aprūpētājiem.

Arī Valsts kontrole 2019. gada revīzijas ziņojumā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē" norāda, ka "lai ievērotu bērna labākās intereses, sociālajam dienestam un bāriņtiesai ir jāspēj savlaicīgi novērtēt un pieņemt lēmumu, vai ģimene nav/nebūs funkcionēt spējīga. Ja ģimenes normāla funkcionēšanās atjaunošana un bērna atgriešanās ģimenē nav iespējama, bāriņtiesa nedrīkst vilcināt lēmuma pieņemšanu par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākiem, tā nodrošinot bērnam iespēju saņemt tā interesēm atbilstošāko pastāvīgu aprūpes veidu."

Lai izvērtētu bāriņtiesu darbību, savlaicīgi nodrošinot lietu par pārtraukto aizgādības tiesību pārtraukšanu pārskatīšanu, VBTAI pagājušajā gadā veica analītisku apkopojumu par bāriņtiesu darbībām aizgādības pārtraukšanas lietās, visām bāriņtiesām lūdzot sniegt informāciju par aizgādības tiesību lietu pārskatīšanu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Apkopojot visu pieejamo informāciju un datus, VBTAI secināja, ka, lai arī lielā daļā gadījumu lieta tiek izskatīta gada termiņā, tomēr pastāv nozīmīgs gadījumu skaits (ap 25 procentos gadījumu no lietām), kad bāriņtiesas ir pārsniegušas Civillikumā (CL) noteikto gada termiņu lietas izskatīšanai.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja lēmums par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņemts 2020. gada 1. februārī, tad lietai par bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vai prasības sniegšanu tiesā jābūt pārskatītai (jābūt pieņemtam lēmumam) līdz 2021. gada 1. februārim.

Īpaši VBTAI vērsās pie tām bāriņtiesām, kur bija vērojams, ka gada termiņš lietas pārskatīšanai tiek pārsniegts sistemātiski, aicinot nodrošināt savlaicīgu lietu pārskatīšanu, vadoties no bērnu labākajām interesēm.

Vienlaikus konstatēts, ka tikai nedaudzos gadījumos bāriņtiesas vērsušās tiesā pirms gada termiņa. VBTAI uzsver Bāriņtiesu likumā noteikto, ka bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms CL paredzētā gada termiņa, ja tas ir bērna interesēs, it īpaši, ja vecākam iepriekš ir atņemtas cita bērna aizgādības tiesības. Tādēļ ikvienā gadījumā bāriņtiesai būtu periodiski jāiegūst informācija par vecāka darbībām problēmu risināšanā, saņemot un izmantojot sociālā dienesta sniegtos pakalpojumus ģimenes situācijas uzlabošanai, vai un kā vecāks uztur attiecības ar bērnu, sniedz emocionālu un finansiālu atbalstu bērna aprūpei un audzināšanai ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājam u.tml. Ja tiek secināts, ka vecāks nesadarbojas ar pašvaldības sociālo dienestu, neuztur personiskas un tiešas attiecības ar bērnu un neveic darbības to iemeslu, kuru dēļ bērns šķirts no ģimenes, novēršanai, bāriņtiesai lieta par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vai prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai būtu skatāma pirms gada termiņa.

Tāpat konstatēts, ka bāriņtiesas ne vienmēr savlaicīgi nodrošinājušas prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Pēc Bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas par prasības sniegšanu tiesā bērna aizgādības tiesību atņemšanai, prasība tiesā iesniedzama divu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas.

Analizējot bāriņtiesu darbību, VBTAI vērsa vērību tiem gadījumiem, kad no pieņemtajiem Bāriņtiesu lēmumiem secināms, ka bērni no ģimenes šķirti atkārtoti, pat vairākkārt, turklāt nereti īsā laika posmā. Bērna vairākkārtēja izņemšana un šķiršana no ģimenes vienmēr ir traumatiska bērnam un var radīt būtiskas negatīvas sekas uz bērna psihoemocionālo attīstību.

Bāriņtiesu likums nosaka, ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu, ņemot vērā bērna intereses. Tādēļ bāriņtiesām nepieciešams ļoti rūpīgi un, kritiski izvērtējot visus iespējamos riskus, pieņemt lēmumu par bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vecākiem, ņemot vērā vecāku sadarbību ar pašvaldības sociālo dienestu, izvirzīto uzdevumu kvalitatīvu un sekmīgu izpildi, spēju nodrošināt bērna drošību, pamatvajadzības un augšanu ģimeniskā vidē. Līdz ar to ģimenes atkalapvienošana ir ļoti rūpīgi un mērķtiecīgi jāplāno, atbalstot un uzraugot ģimeni, pēc iespējas samazinot iespējamību atkārtotai bērna traumatizācijai, šķirot viņu no ģimenes.

Aizgādības lietu kontekstā VBTAI vērtēja arī bāriņtiesu sniegto informāciju par gadījumiem, kad lieta par aizgādības tiesību iespējamo atjaunošanu vai prasības sniegšanu tiesā netiek ilgstoši pārskatīta, jo vecākam ir faktiski šķēršļi bērna aprūpei.

VBTAI jau rokasgrāmatā bāriņtiesām ir sniegusi skaidrojumu, ka periodiski izvērtējamas ir arī lietas, kur bērna aizgādības tiesības pārtrauktas faktisko šķēršļu dēļ, lai pārliecinātos, vai faktiskie šķēršļi bērna aprūpei nav zuduši, kā arī vai vecāks argumentu par faktiskajiem šķēršļiem neizmanto, lai ļaunprātīgi nenodrošinātu bērnu aprūpi un audzināšanu.

Piemēram, personas atrašanās ieslodzījumā ne vienmēr ir pamats nepārskatīt lietu vai nelemt par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai. Situācijās, kad persona atrodas ieslodzījumā, Bāriņtiesa, pārskatot lietu par iespējamu aizgādības tiesību atjaunošanu vai prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, vērtē, vai vecāks, atbilstoši savām iespējām, uztur kontaktus ar bērnu, interesējas par viņu, palīdz materiāli, atbalsta emocionāli u.tml.

Primāri vērtējamais aspekts ir tas, vai aizgādības tiesības jau sākotnēji tika pārtrauktas vecāka faktisko šķēršļu dēļ, vai arī tomēr bija konstatēta vecāka ļaunprātīga rīcība, vai bērns atradās veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ). Tāpat vērtējams, par kādu noziedzīgu noziegumu persona izcieš sodu.

Piemēram, situācijās, ja vecāks notiesāts par sava vai cita nepilngadīga bērna izvarošanu, nogalināšanu, netiklu darbību veikšanu, bērnam tuvas personas slepkavību, visdrīzāk bērnam nodarītais emocionālais un fiziskais kaitējums, kopsakarā ar pamatotām bažām par spēju un vēlmi vecākam pēc soda izciešanas izveidot funkcionēt spējīgas vecāka – bērna attiecības, ir pietiekams pamats lemt par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vislabāko interešu nodrošināšanai.

Līdz ar to, ievērojot, ka primārajam aspektam jābūt bērna vislabāko interešu apsvērumam, VBTAI aicina rūpīgi vērtēt ikvienu situāciju individuāli arī lietās, kur bērnu aprūpei vecākiem pastāv faktiski šķēršļi.

VBTAI aicina bāriņtiesas atbildīgi un ar vislielāko rūpību pieiet lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu uzraudzībai un savlaicīgai pārskatīšanai, ievērojot šī procesa nozīmi uz bērna iespējām augt pastāvīgā un harmoniskā ģimenes vidē.