adopcija, audžuģimene, ģimene, bērns
Foto: Shutterstock
Bērna šķiršana no ģimenes vienmēr ir traumatiska pieredze gan bērniem, gan vecākiem, gan speciālistiem, kuriem tā jānodrošina. Tāpēc gan likumdošanas procesam, gan praktiskai institūciju darbībai jābūt vienmēr vērstai uz to, ka bērna šķiršana no ģimenes ir kā galējais līdzeklis situācijās, ja nav iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos dzīves apstākļus, paliekot ģimenē.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka bāriņtiesa pēc tam, kad pieņemts lēmums par bērnu šķiršanu no ģimenes, nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības deleģēto personu. Šajos gadījumos pašvaldības sociālais dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu. Minētais likums arī paredz, ka bērna ārpusģimenes aprūpes laikā pašvaldība sniedz izglītojošu, sociālu un citu palīdzību bērna vecākiem, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) uzsver, ka pēc bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas vecākiem viņu pienākums ir aktīvi veikt darbības un izmantot pašvaldības sociālā dienesta atbalstu, lai maksimāli ātri novērstu iemeslus, kas bijuši par pamatu bērna šķiršanai no ģimenes. Savukārt bāriņtiesas pienākums, prioritāri nodrošinot bērnu labākās intereses šajā procesā, ir sekot tam, vai vecāki veic visas nepieciešamās darbības bērna atgriešanai ģimenē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!